Vecā kaite, tēmas vietā apspriest komentu dalībniekus, laikam nav vēl izārstēta.
Nav jābūt vēstures profesoram lai zinātu, ka anālais sex(AS) bija zināms jau gadu tūkstošus atpakaļ gan senajā Ēģiptē gan Senajā Grieķijā.
No emocionālā viedokļa AS ir diezgan strīdīgs - vai tā ir partnera pazemošana, fobija no heterosakariem homoseksuālu sakaru gadījumā, vai tieksme pēc neizzinātā, bet tāds sakaru veids ir bijis un ir.
Lai arī fizioloģisku pamatojumu nav, ir sievietes, kas uzskata AS par absolūti nepieciešamu pilnīga apmierinājuma gūšanai.
No vīrieša viedokļa AS ir zināma cerība izmanīt rutīnu, kaut tīri mehāniski nekāda atšķirība jau nav, ja viss notiek saprātīgi plānotu darbību rezultātā ( sākot ar izskalošanu un beidzot ar lubricēšanu).
Vardarbīgs AS ir smagi traumatisks gan fiziski gan garīgi un ar sliktākām sekām kā vienkārša izvarošana.
Tiem, kas vēlas ar AS nodarboties vajadzētu pastudēt literatūru. Tur viss ļoti labi un detalizēti aprakstīts.
Tikai vienu varu teikt - uzsākot AS neceriet uz brīnumu