šodienas diskusiju iespaidā nomainīju tekstu pie profila vārda uz - Meklēju laimi. starp citu, ļoti nopietni.

tās ir tās sīkās,mazās laimītes,par ko runāju blakus diskusijā vakar.   ..uzskatu,ka nav tādas lielas laimes,un tās mazās laimītes ,summējoties kopā,dod to lielo laimes sajūtu   

Es arī izvēlējos te iekomentēt mazas, ikdienas laimītes! Lielās, globālās laimes- mātes laime, miers virs zemes, veselība... lai paliek domrakstiem!    

kurš cirvis, vai visticamāk cirvene, no valodas komisijas izdomāja nosaukt azartspēļu iestādījumus par laimētavām ? ...

laime > laimēt >laimētava...

laimētava > nelaimēt > nelaime...

ja pieņemam, ka tie, kuri vairs nevar neiet uz laimētavām, ir nelaimīgi, tad tie, kuri neiet uz laimētavām, ir laimīgi...

īsāksakot - laime ir tad, kad nav nelaimju

filozofs...    

laba ideja ,lai mācītu vārdu sastāvu   

siipols - kurš cirvis, vai visticamāk cirvene,

piestāvīgāk zaudētava. a nāk ta ar domu vinnēt / laimēt.

..divreiz laimētavā biju... un abas reizes pa kruto   ... piečuku pazaudēju... un, pēc tam atpakaļ -atlaimēju...    ..tas nav priekš manis... jo zini, ka varu aizrauties bezpriģelā, tāpēc teicu sev-stop   

laba doma. diez, kā būtu ar apmeklējumu, ja nomainītu nosaukumu uz godīgāko "zaudētava".

drošs, ka švakāk.

Haijama-x, Harald! Neitrāli būtu -- spēlētava... Laimētava tas iestādījums ir vienīgi īpašniekiem.

mariins4x4, sadalu viedokli.
lielos vilcienos paretam kāds apmeklētājs vinnē, bet caurmērā razvļekālovkas pieturētājs. nav dzirdēts, ka kāds filantrops - 000 000 - ārs ieregulētu spēļu automātus uz atdevi 112%!    

Vai Ziedonis arī neteica, ka laime ir visu lietu kārtība?

Es lielā kārtībā nejūtos laimīga... man vajag savu kārtību, vai nekārtību...
Es bieži sajūtos laimīga, vienīgi nereti tajos brīžos piezogas tāds nemiers... vai tik tas uz ilgu laiku, vai tik tas ir pareizi ... utt...

Domāju, ka te nav runa par kaut kādu mistisku absolūtu kārtību. Tieši tā. Katram sava kārtība... bet tāda, kurā jūties laimīgs. Kaut kā tā, es domāju...    

es laimīga varu justies pat par niekiem... šodien traks vējš... un es varēju ielaist plītī uguni, kura piebāzta ar vasarsvētku meijām, sakaltušiem jasmīniem... plīts izdega un es sajutos laimīga no tās jauko dūmu smaržas... aplamniece ...

Pienene47, nevis aplamniece, bet minipiromāne...

Tas ir vēl sliktāk    ... un tagad jau nedēļas 2 es gribu vakaru pie ugunskura un ģitāru un dziesmas un sarunas par visu un neko... un dažiem man ir izdevies iestāstīt, ka arī viņiem to vajag    

man palaimējās dzirdēt ģitāras spēli gan sestdien ,gan svētdien..garīgās dziesmas.   ..neaizmirstami...    .saprotu tevi,pienenīt,dabā ..un pie ugunskura... vēl lielāka laime

man vakar gadījās.. bez ugunskura. mja.