rozeroze - man bija tiešām grūta bērnība un arī jaunība. ..bet sekas kaut kā nemanu

nezinātnisks eksperiments. nav ne kontroleksemplāra, ne atkārtojamības.   

Cilvēks nespēj būt laimīgs, jo, tiklīdz laimi ieguvis, sāk baidīties to pazaudēt un atkal kļūst nelaimīgs.

... un kāpēc tā laime nevar pieklāuvēt pie krodziņa durvīm??

Laime ir visur,bet ir jautājums -vai mēs to pamanām?   

Arī aizspriedumi reizēm neļauj būr laimīgiem...    

    Beibīt, nu nava laime visur... , paskatījos pat zem gultas, nu NAV... , tikai putekļi...

afanana

Nu ir tak,viņa uz Tevi ar putekļainu aci palurēja..Un nodomāja,ka reiz veiksi mājas uzkopšanu...    

   izslauki putekļus, būsi laimīgs   

E,ir tak dziesmas vārdi pa laimi---nemeklē laimi pudelē,tur tās nav tok... (aizmirsu ,ka bija)   

Kā nāk, tā jāmīlē... a vai nāk tikai laimes?????   

kas i ko? vēl neatradāt? es domāju - ienākšu no rīta, un viss būs jau sistemātiski priekšā sarakstīts - kur, kā, kāpēc, kāda (laime meklējama)...

hari... lasi arī kontekstā... sapratīsi,kāpēc es uzdevu to jautājumu par to bērnību un kāpēc tāda atbilde(mazliet ironijas devas)

haijama... vajag tak visu laiku to meklēt. Ja atradīs, nebūs interesanti   

vakarā izmet tautā vilnu.   ..no rīta atkal meklē,par ko vakarā atkal mest

rau, rau, rozeroz, meklējamo vienmēr atradīsim. tas ir - sameklēsim, ko meklēt.    

pārskatīju savus nedēļas pasākumus-2 gājieni pie zobārsta..   .sāku domāt... laikam laime,ka varu apmeklēt zobārstu... tātad pietiek naudiņas... un būs zobi kārtībā..   .būs plats,laimīgs smaids

rozeroze - vot, tā ir laime. es jau smaidu,zobus atņirgusi.. re -          

haijam         es jau laimīga,ka tu laimīga

tuk,tuk mani tikko pielauveeja(piezvanija) pie durviim..atnaca mezavecis un atnesa avenes tikko no meza..
edu tagad laimiiga      

   tad jau laikam dumpīgais,ka te nemana