Tas, ko mēs redzam spogulī, var kreņķēt tikai un vienīgi mūs pašus (ja ļausimies kreņķēties). Citiem tas ir vairāk vai mazāk vienalga. Parasti tiekoties ar kādu svešu cilvēku vērtēju pēc izskata (pēc kā tad vēl?) un aptuveni ievērtēju arī vecumu, bet laikam ejot mainās gan izskata vērtējums, gan vecuma. Foršie paliek arvien smukāki, bet neforšie bieži vien no smukuļiem top par ķēmiem...
Loģiski, ka ārēji jaunāki neviens nepaliekam, bet iekšēji taču varam! Ja būsim vecīgi gan ārēji, gan iekšēji, tad nu gan būsim dimbā.
Interesanti, asprātīgi, gudri cilvēki nekad nenoveco, ticiet man!
(tikai nevajag blenzt spogulī !!!
)