Tiesa, neatceros kur (laikam Edinburgā), vienā muzejā bija datorprogramma, kas "ļāva"redzēt sevi novecojam... interesanti   

..starp citu tā vielmaiņa ar gadiem arī mēdz palēnināties...

spare1. internētā arī ir. neteikšu gan, kur.    

harald, tev nu gan tādu programmu par novecošanos nevajag, tev vajag lai parādītu kāds tu jauns un smuks biji , bez bārdas         

Viņš ar bārdu jau piedzima    Bet, ja nopietni, tad es atceros Hari no trakajiem jaunības laikiem un tad jau viņam bārda bija, vairāk kā 30 gadu jau apkārt    

Ja Hari kādreiz ieraudzīšu kādā izstādē, uzreiz atpazīšu...    

   2007.gada augustā kā ieraudzīju (ne izstādē, bet viņa maizes darba nama sētā), tā nofiksēju.

tagad gan varbūt ir novecojis...    

    ziepes būtu, ja nodzītu bārdu...    

haralds tagad žagojas          

negribu, ne nu žagojos, ne kā, kaut pakiņu suhāru izriju!
kāds es PAVISAM jauns biju - dažās bildēs redzams, smuks joprojām un 3X pēdējo ašpadsmit gadu laikā esmu uz brītiņu noņēmis bārdu.

junona2 - Es, iespējams, domāju pilnīgi aplam, bet es uzskatu, ka nevajag sev aizliegt neko, ko gribas. Organisms pats labi zina, kas tam vajadzīgs, kas nē.

es domāju, ka Tu domā pareizi, tikai jauneklīgais vai attiecīgi jaunavīgais organisms pats labi zina, kas tam vajadzīgs, kas nē, kamēr organisma saimnieks ± pareizu dzīvesveidu piekopj, 2. ja senči nav organismu sačakarējuši ar "ēd, tas ir ļoti veselīgs!", "SHITo tik daudz neēd" un īpaši ar "ēd kopā, atsevišķi ne-1 neēd!"! (skat. arī teorijas par dalīto uzturu!).
a ja jauneklīgais vai attiecīgi jaunavīgais organisms sačakarēts, tas jūt, ka kautkā trūkst, a kā trūkst, nejūt, perorāli patērē visu, ko dabon, a tā kā nedabon to, kā trūkst, izmantot nevar un atliek nebaltai dienai.    

Es tak vienmēr esmu teikusi, ka esmu jaunavīga un jauneklīga          Bet, ja nopietni, tad es daudz ko esmu darījusi (vai nedarījusi) tīri intuitīvi un tagad, šur tur šo to palasot, redzu, ka esmu darījusi pareizi. Nu piemēram, es nekad neesmu grūdusi saviem saslimušajiem bērniem antibiotikas, ko dakteri rakstīja recepšu kaudzēm, vienmēr ārstēju ar tējiņām, vai sliktākajā gadījumā, kad bija dikti augsta temperatūra, ar šnabīti norīvēju. Un tāpat ar to ēšanu.

nuka.     es arī daudz kam teorētisko pamatojumu "post factum" apguvu.    

nezinu ar ko esi noķēllējusies,neparastā,    bet man arī niķis ieziesties pirtī ar medu, bet pašlaik ar zemenēm   , katrā ziņā ar dabas veltēm, veikala produkciju pielietoju ļoti minimāli

zemenes,piens,kreejums,medus un baltie maali   

neraud peec jauniibas -tagad ir labaak...

Vot dīvaini - biju jauna un smuka, bet ne tik apmierināta ar dzīvi kā tagadiņ...    

ubīt..   .vecs vīns...

galvenais lai vecais viins neparversas etikji      

neparastā.   ..nu etiķis arī vajadzīga lieta

vajag skatities regulaari, tad jau buus pieradums un nekaads traumatiskais shoks nedraudees :)))
vecs un sens, bet pats un iists DDDD