zumcik- tur pagāja mana bērnība..    
tur arī ieguvu savu niku...

>sasha
nevarētu teikt, ka es baidos.. drīzāk es konkurenci nicinu tā nemanāmi un izvairos no tādām situācijām.. ja mani sāk izvērtēt uz konkurenci, tad man interese par to vietu beidzas... un ja tu padomāji, ka man riebjas sports, tad tu vispār esi gudra meitene! :)

... nu uz "meitenes" titulu nepretendēju...    
un par sportu šajā diskusijā nebija domāts- tam ir cita..    

kad es no rīta nomazgāju muti, nodzenu bārdu un sataisu pričesonu "darbs Nr1" un paskatos spogulī, tad meitenes ir visas tās, kuras tādā mirklī izskatās par mani labāk :))

.. bet ja nu es nē???
         
gaume taču strīdīgs jautājums...

bet ja ko jaunu gribu... tad neesmu dīvainā kārtā Beļģijā un Holandē bijusi... to gribētu...
tikai nekādas Āfrikas,Indijas un visu no kaut kādām aizokeānijām..Āmuriku tikai tad,ja man kāds tādu braucienu "uzsauktu" ar pilnu pansiju-nevienu kapeiku tās valsts dēļ neatdotu no savas kabatas...
vispār,ja tā padomā... jocīgi... savus sapņus ceļošanas ziņā esmu piepildījusi...
tā laikam ir, kā domāju-pēdējo reizi,kad sēdēju uz Monmartras Baltās sirds (junon,kā tad tur īsti ir, kā pareizi viņa tiek tulkota?!) baznīcas trepēm, to izdomaju... nu kur tad tagad sapnis doties?... savus lielos plānus biju izpildījusi... un dažus vēl pa vairākām reizēm...
sapņu nav... tagad tik gaidu laiku, kad varēšu atkal atļauties doties da jebkur:) ar noteikumu, ka atgriezīšos mājās, Latvijā...

Nez.
Kur ņemt laiku ceļošanai!?
Mani te regulāri aicina paciemoties Īrijā.
Nu tur vēl varētu aizbraukt,bet bail no lidošanas;D
Ar autobusu kratīties nekur negribas.
Tā kā nespīd man savā mūžā nekur aizbraukt.

Mani vairāk saista daba un senatnes mantojumi. Lielpilsētas apskatu, bet nav tā ka vēlētos tur ilgi uzturēties. Biju Parīzē, apskatīju daļu no slavenākajām vietā, nu forši, bet pāris dienas un viss. Pabraucām tālāk līdz okeānam Bretanjas provincē, nu cita lieta, nav burzmas un daba skaista. Tagad doma ir pabraukāt pa Alpu kalnu valstīm. Pastaigāt pa kalniem, ielīst kādās alās, nobraukt pa kādu upi, apskatīt pilis, nu kaut kā tā.
Kas attiecas uz sapni, tad tā Peru, senās inku pilsētas, lietus meži un milzīgie ūdenskritumi. Ir labi, ka ir sapņi   

Francija. Esmu pabijusi Dienvidfrancijā vairākas reizes un jau atkal sapņoju... Kas tieši patīk , to nemaz nevaru pateikt, sajūtos tur superīgi, brīvi, pat valodas barjera liekas interesata   
Bet ir vietas,daudzas, ko vēlētos redzēt, tādi ceļojumi pagaidām atliekas krīzes dēļ, bet domāju, ka gan jau...       

... mana sirds pieder kalniem...
... Kaukāzs... Tjanšans...
... nē, ne civilizētais Monblans vai pārējās Eiropas pērles..
... nē!

Nekur neesmu redzējusi tik nekartu, mežonīgu kalnu realitati, kā tur..
..un tur arī visvairak gribas atgriezties..
... bet neatgriezīšos nekad.
Jo dzīve tik īsa... un vēl tik daudz neredzētā...

..ak ja... bet sapnis..sapnis ir Laosa un Kambodža...
Sapnis, kuru bija iecerets realizet šovasar... bet kuru izčakarēja krīze... nnu vārdu sakot... naudiņas kaut ka noteikti tam šoreiz nesanāks...          

Patiesi ir vietas kurās vēlas cilvēki atgriezties. Man tās ir - sakoptas vietas. Ne vienmēr gludi nolaizītas, bet tās, kas nodrošina miera sajūtu.
Viens piemērs - Somija aiz polārā loka vēlu rudenī, novembra beigās, kad diena tikai kādas pāris stundas ir.

Jautājums <roze3> , ka tu tiec galā ar valodas barjeru? Ja gribi kaut paēst, kā izlasīt ēdienkarti? Es par Briselē jūtos stulbi tieši valodas dēļ. Citviet Beļģijā, flāmu valoda ir drusku vācu valodai līdzīga, kaut nojēgu var uzminēt, bet citādi - pilnīgs vāks

spare1... Tā arī tieku    iebakstu ar pirkstu ēdienkartē un, izrādās, viss ir garšīgs. Bet, ja nopietnāk, nav jau sarežģīti atcerēties dažus vārdus, kas izrādās ir cūka, liellops, cālis, pīle vai zivis   .Un, ja zin kādas citas valodas, var jau arī ko izlobīt... viņi jau atsaucīgi, tāpēc jūtos tur labi arī nezinot franču valodu.

Es vēlreiz labprāt (tā pamatīgāk) nobrauktu pa Volgu no Maskavas līdz Astrahaņai, tagad, kad strīdīgā vēsture tā pamatīgāk pastudēta, varbūt beidzot priekš sevis atrastu daudzas atbildes... Nu, tāpat ir ar Angliju, kur būtu jātrod tas 14 gadsimta miests, kuram reiz steigā izbraucu cauri ceļā no Londonas uz Bristoli...

es gribu uz Japānu   ..un noteikti arī aizbraukšu

bet kā ar to, kas mums tepat apkārt?
Ir daudzas vietas tepat, nekur tālu prom nebraucot, kurās jūtos labi un vēlos tās apmeklēt aizvien vēl un vēl. Var doties iepazīt citu vidi, bet ja ir vēlēšanās atpūsties, pabūt vienam vai ar kādu konkrēti, tad tādu iespēju pietiek tepat, prom nebraucot.

Lūk, man Latvijā vieta, kur atgriezties gribētu ir Kolka. Tur kur Mazjūra ar Dižjūru satiekas, vējš, grīšļu čuksti, cienīgi smilšukrupji rāpačo pār kāpām    Bet man jau ir aizdomas, ka tur arī viss jau ir izpārdots un komercalizēts    

... vispar, laba doma... vajadzētu te tagad tādu diskusu, kur rakstam, kas redzēts un labs tepat Latvijā... jo sākas sezona, un pieņemu, ka daudzi vēlas kaut ko apskatīt arī šeit!
Un citi iespējams, gatavi padalīties ar iespaidiem, kur vēlams aizbraukt...

Man patīk Pāvilosta un Liepāja, ja tepat.