Kāds vīrs, kurš pats to neapzinādamies, allaž izskatījās ļoti saīdzis, kādu dienu gāja garām lielam spogulim, ieraudzīja tur pats sevi un – pārbijās. Viņš nodomāja: „ Ja visi cilvēki šādi izskatītos, tas būtu briesmīgi. Un es taču nemaz neesmu tik saīdzis kā izskatos.”
No šī brīža viņš izlēma vairāk smaidīt. Tas, protams, viņam nenācās viegli. Viņš to atkal un atkal aizmirsa, tāpēc izlīmēja visās iespējamās vietās zīmītes ar uzrakstu: „Vienkārši smaidi!”
Kad bija iemācījies smaidīt, viņš guva pirmo mācību: „Mans smaids kaitina cilvēkus”. Ja viņš, piemēram, uzsmaidīja kādai jaunai sievietei, kura gaidīja pie luksofora blakus esošajā automašīnā, viņa novērsa skatienu, jo izjuta to kā uzbāzīgu interesi. Ja viņš uzsmaidīja kādam vīrietim, tad sastapās ar tik dīvainu reakciju, kādu nekad iepriekš nebija pieredzējis.
Smaids ar acu kontaktu kaitina vairākumu ļaužu, jo smaidot acis izstrāvo ļoti daudz enerģijas. Tik daudz enerģijas ļaudis izstrāvo vien tad, kad izjūt īpašu tuvību vai uzticību. Tāpēc viņš vairs nemēģināja piespiedu kārtā veidot acu kontaktus.
Otrā viņa gūtā pieredze bija daudz labāka. Ja viņš, piemēram, sēdēja kafejnīcā un vienkārši smaidīja, nemeklējot kāda skatu, tad juta, ka citu viesu skatieni arvien biežāk vērsās pie viņa. Viņš pat spēja uztvert domas aiz šiem skatieniem: „Tas ir kāds trakais” vai „Vai viņš ir tikko iemīlējies?”, vai arī „Kāpēc viņš visu laiku smaida?” Šis trešais jautājums citos izraisīja daudz un dažādas domas.
Bieži nekas nenotika, bet dažreiz kāds viņu uzrunāja, un ar šo cilvēku viņš varēja bez jebkādiem pārpratumiem izveidot „acu kontaktu ar smaidu”.
Un kopš viņš bija pieņēmis lēmumu „vienkārši smaidīt” viņš bija kļuvis par laimīgu cilvēku.
    Tiem kuriem pacietība izlasīt...    

..:)) es cenšos vienmēr smaidīt,kaut "kaķi "pa dvēseli plosās... :)))smaids paildzinot mūžu..:))      

naf man dežūrsmaidiņa...

Nu nevajag jau dežūrsmaidu, bet par skābu arī prieka nekada...
Maigon, tā ir taisnība...    

Es gan smaidu, gan panīgrojos, gan lieku lietā savu anakondas smaidu Nr425.

Taida, padalies, kāds tas ir un kur to var iegādāties??? Man ir tikai līdz šim tas ķirzakas smaids...    

Ixxi, pavisam vienkārši, jāpiedzimst čūskas gadā, kā to izdarīju es.

Ja ir labi, tad smaidu pat to neapzinoties un par to nedomājot. Un tad arī liekas, ka cilvēki apkārt smaida.Ja nav labi, tad nepalīdz ne spogulis, ne uzliktais smaidiņš... tad labāk arī nesmaidu.

..bet tagad smaidu..

Vilksvilks, biežāk tā...    

Ir viena jauka terapija, kad esi bēdīgs un viss ir slikti pieiet pie spoguļa un sev uzsmaidīt. Un tā katru dienu, piespiest sevi sev uzsmaidīot spogulī.

Zumčik

Esmu to ieteicis citiem, un ne reizi vien! Bet pats nekad tā neesmu darījis. Pat bārdu dzenot- ne.

Nu bārdu dzenot jau toč laikam pārlieku smaidīt nevajadzētu... ar vēl robi rasties...    

Es gan esmu no tiem cilvēkiem, kuri prot pasmaidīt pat vissmagākajā brīdī. iespējams, ka pat miegā smaidu... Pati taču to neredzu...

Jā, es arī protu pasmaidīt, lai liekas mierā kāpēc nesmaidu. Bet pašai no tā labāk nav.

par daudz smaidīsi.kādam atkal nepatiks..iepriekšēja darbā vienreiz pajautāja, kāpēc es smaidot??!!!    nu, viena no retajām reizēm, kad mute bij ciet, jo nebija ko atbildēt   

Panter, man tā bieži jautā, tad atbildu - par to ka labi jūtos...    
Tagad jau sākuši teikt - mūsu optimiste... Labāk tā, nekā būt skābam gurķim...

     
man vienreiz pajautāja, vai es neesmu zālīti sapīpējusies...    
laikam jānostiepj lūpu kaktiņi uz leju..varbūt beigs piesieties   

Parasti priekšniecību tas var kaitināt, ja padotie smaida...    

   oi, man ir labi... puiši pat ir teikuši, ja meitenes nav birojā, tad pietrūkstot mūsu ķiķināšanas un smaidiņu