Ne ta kaitīna, ne arī īsti smīdina. Vien ironiski vēroju. Ko??? Mēģināšu nosaukt vērdā. Varbūt tas nemaz nav snobisms, bet kas cits...

Sarunās ar paziņām itkā neuzkrītoši atsaukties uz personīgi un tuvi pazīstamiem slaveniem ļaudīm- politiķiem, aktieriem utt., obligāti saucot viņus vārdā. ( Gunča Ķirsons reiz man teica- ja Tu nāktu pie manis par pavāru... )

Kopbildēs vienmēr itkā nejauši trāpīties blakus ievērojamākiem viesiem. Tāpat pie galda.

Publiskos pasākumos spraukties ar slavenībām personīgi apsveicināties.

Utt, utt, utt... Padomāšu, vēl uzrakstīšu :)

vai sevī nekad šīs vēlmes nepamani?    

Man atkal tomēr vairāk liekas, ka snobisms ir jušanās (un tā izrādīšana) pārakam par citiem pamatotu iemeslu dēļ, nevis tēlošana, ka esi "tuvu stāvošs" kādam tādam. Un katram jau gribas būt pārāk par citiem - līdz ar to sanāk, ka visi alkst būt snobi    

..:)) vienā vārdā var teikt ka tika zīmējās..:))   

snobam, tātad, daudz svarīgāk ir - ko citi par mani padomās, nevis - ko es pats par sevi domāju.. vai tā?

a ko? Mākslinieciskas izpausmes nevienam par skādi nav nākušas          

Haijama, tieši tā. Galvenais būt smalkam un izcilam    

..:)) un ko tad teikt tam profesionālim kas tikai prtindē uz to..:))   

Pasmīkņāt par viņu    

tas ko citzuze saka laikam tomeer buus kas cits..   bet varbut bik snobisms tomer ari..ja esmu ar to saskarusies un sevi ari jutusi bet es to saprotu savaadak.

man ir dažādi. tās sabiedrības, kurās nākas uzturēties ir tik daudzveidīgas - dažās no tam jūtos ka vecs sakramis snobs. citās - kā provokators, jo saožot snobismu citā, mēdzu kaitināt un darīt pat muļķibas, pārkāpt etiķeti kā īstenība pašai nemaz negribas..

Starp citu, jā. Snobisms raisa tādu pretreakciju- sadarīt kaut ko neprognozējamu, kaut ko neordināru, nošokēt.

Nu redz, tad jau tomēr sanāk, ka mēs visi viens pret ortu esam snobi, jo vienmēr kāds būs citādāks un vairāk vai mazāk snobisks.

kā snobismu uztveru arī sieviešu sarunas par brendiem, skaistumkopšanu, atvaļinājumiem ārzemēs utml.

Snobs nekad neatļausies iet plikām kājām pa rasotu zāli. ( Ko viņa padomās... )

Snobs vienmēr baigi cenšas ievērot normas, standartus, etiķeti, sabiedrības viedokli.

Snobs nekad nesaka to, ko patiesībā domā. Man pat liekas, ka viņiem savu domu nemaz nav. Kā ūdenszāles- šurpu, turpu.

piemers... no mana snobisma..
braucu kalna..man biezi piedavajas palidzeet taads Vasja (ciema mulkitis)..es vienmer atsaku ar textu ka treneejos..pat ja esmu baigi piekususi   un apkramejusies ar smagu somu
tai pasa laika zinu ka palidzeet atlautu kadam citam   
tas ir tipisks snobisms man ta domaat   

Nāk prātā Streiča filmas ar smalki izzīmētām rakstura līnijām. Vidusmēra latvietis IR diezgan liels snobs :)

Nu? Kurš uzminēs no kurām filmām frāzes??? Brīvdienu rēbuss :)

1. Ko žņaudzies? Vai redzējies, cik Štikāniete uzlika?

2. Un Paulānu meitas... plikām rokām... baznīcā...

vakar biju sabiedrībā, kurā katram latvietim būtu gods uzturēties. man bija līdzi fotoaparāts un daži klātesošie vēlējās, lai nofotografē kopā vai kaut kā tā. piedāvāja arī man - es Tevi kopā ar ... ... nobildēšu. atteicos.

tātad - es esmu vai neesmu snobs? es nenofotografējos. bet nenoturēju savu mēli (pirkstus) šeit un šobrīd likt jums nojaust, ka esmu uzturējusies smalkā sabiedrībā..