Man patīk tetovējumi vīrietim. Interesantākais tas, ka viņiem katram savs stāsts, kāpēc ir tetovējums un ko tas viņam nozīmē. Uz sievietes ķermeņa tetovējumus nesaprotu, varētu teikt, ka nepatīk nekādā veidā, ne mazs un paslēpts, nekāds.
Uz sociālo statusu norādošie tetovējumi gan arī ir tādi " konkrēti". Par tiem neizteikšos.

pievienojas rozei par viiriesiem ar tetoveejumiem..ne nu katrs dara ka grib..   
bet tagad jau izcelties var ar to ka nav tetovejuma nevis ir      
vispaar man nav saprotams nekas ko fiksi nevar no kermenja novaakt..
ka auskarus vai pirsingu gribu lieku gribu nelieku..
vispaar jebkura velesanas tetoveeties pariet iemetot aci kaada pornokanalaa   

Un tomēr-kādi tetovējumi Jums šķiet pievilcīgi un kādai sociālajai grupai?   

nelietoju.

Mani tetovējumi nesaista, bet atbaida tai - cietumnieku grupai...

tagad liela dalja tiiniishu uzskata par pienaakumu izgreznot sevi ar tetoveejumu... Ietetoveejot pat savu pirmo dzheku vaardus. Muljkjiigi. Jo taa nu ir lieta, no kuras nemaz tik viegli nav atbriivoties.

Tetovējums ir grafiska zīmju, ornamentu, arī tekstu valoda, ko izmanto gan kā informācijas, gan -- arī dezinformācijas līdzekli. Saprotami, ja tetovējuma īpašnieks kaut ko vēlas skatītājiem ziņot. Mūsdienīgāk, ja izrādās, ka īstais ziņotājs ir tetovētājs nevis tetovējuma nesējs kā aprakstītais žogs. Ēriks Hānbergs "Atceries Ernu" uzrakstīja sen pirms dzima tagadējo tetovējumupuru pamatmasa... Ar trāpīgiem stāstiem un anekdotēm ir tieši tāpat kā ar likumpaklausību: likuma nezināšana no atbildības neatbrīvo. Ar vizualizācijas izglītību mūszemē ir ļoti vāji, kaut cik pamatīgi mākslas stilu vēsturi māca vienīgi speciālās amatu un mākslas mācītāju iestādēs: ornamenti, simboli un zīmju sistēmas, grafiskie stili, šriftu māksla, krāsu un toņu nozīmes. Tas viss laika gaitā attīstījies, mainījies. Tas pats skar arī pašus tetovētājus, -- viena daļa klientu neinteresējas par tetovētāja zināšanām, izglītību: pērk (!) savu (!) samaitāto ādu, tiecoties pēc zemākās cenas (!) ... Tad rodas iespējas redzēt nožēlojami ekelektisku kokteili, un lielākoties zīmjneši paši nezina, kā zīmējuma tēli cēlošies un ko tie var nozīmēt, -- nozīmes vienam un tam pašam tēlam dažādās valstīs un kultūrās ļoti var atšķirties... :)

Kā punkts uz i.

Greznuma lieta- kas vēlās, nēsā, kas nevēlas, nenēsā. Nesaskatu tur neko sliktu vai labu, tāpat, kā puskilogramu smagā rokassprādzē.

gribas mariinam soreiz bucu iedot    

ar vizualizācijas izglītību -es, tā kā varētu iztikt   ... man, no sāpēm bail- un, negribu sevi spīdzināt pa liekam, lai kā patiktu tetovējumi... tādu mazītiņu gribētu, bet tak zem narkozes netaisīšu   

man ir... bez nekādas abstrakcijas, un es ar to ļoti labi sadzīvoju..

olit- nesāp... protams, ja iet pie sakarīga meistara... š’pricīti taču pacietīsi...    

   saš..tad man vaig špricīti -pret špricīti

Reiz es uzzīmēju kādam čalim ērgli, ko tetovēt uz pleca. Un tad, pēc gadiem, dzerot kopā ar vairākiem bijušajiem zekiem, ieprasījos par to ērgli, kāda tam ir nozīme pēc viņu likumiem- kā džeki sāka rēkt!!! Izrādās- "petuh-pcička, orjol- tože pcička!"

vilk... tu nelabās kompānijās apgrozies...       

Vilksvilks! >
Ne tikai greznuma lieta... Arī nestabilas psihes un mietpilsoniski iedomātās "modes" lieta:
mazzināmu parādību nekritiska pieņemšana... :)

Man ir aizmugurē zem jostas vietas dzīvnieciņš - man to uzdāvināja. Es to redzu tikai spogulī un man patīk. Neredzu problēmu. Dažam zelta zobi priekšā patīk - man ne. Bet man pie kājas tā teikt.

he, tas par zelta zobiem bija labs...       

Ha-ha, VV, -- par to ērgli! :) Krievu TV rādīja humoristiski dramatisku videofilmu tetovējumu izplatības vēsturi, ko Pētereburgā asprātīgi bija apkopojis kāds bijušais cietumsargu veterāns, strādājis visu mūžu zonu žogu ārpusē, bet pētījis tetovējumus žogu iekšpusē... Krievu kino un krievu vidēs zināmais tattoo Njezabudu matj rodnuju kā krokodils zirgam čigāna anekdotē: nu nemaz nav līdzīgs! ... :) He-he... Tattoo = dac dzi bao mīkstā materiālā... :)