tāpēc jau mums ir gan konkrētā domāšana (no dzimšanas), gan abstraktā, kuru apgūstam vēlāk.

Pret daudz ko mainās sabiedrības nostaja. Līdz ar to arī katra/daža indivīda attieksme ar...

burvīgi teikts


agrākie fanātiskie komunisti tagad ir kļuvuši par pārliecinātiem kapitālistiem... tas jautrībai/

Jautrojies vien!

kas ir aizspriedumi? varbūt man ir kkādi...
ja man uzrādīs...
beidzamie 12 gadi ir iemācījuši diezgan lielu lojalitāti un lietu kārtību...

Ja es būtu komonists, tad es atbildētu tā - No ārpus komjaunatnes nepareizi ieaudzinati pasaules uzskati un tu būtu antisociāls elements. Bet tā kā es neesmu komunists, tad ņihrenā nezinu, kas tie tādi ir...

antisocials elements...
sena vēsture nāk atni’bās...
man to vidusskolas raksturojumā  part.kom. līdere uzrakstīja...
ar visām izrietošajām sekām...

atmiņās.

skaties, var būt šeit, portālā, viņas atradīsi... a, varbūt kaut ko līdzīgu...

šeit visu var atrast...
pat nemeklējot...

Aizspriedums.
Jā, ir arī man tādi, nezinu vai tas ir slikti vai labi, bet it kā esmu sadzīvojusi ar tiem gadu gadiem un i pat nemācēšu teikt kā būtu dzīvojusi bez tiem.

Nelaimīga mīlestība.
Tiek uzskatīts, ka nelaimīgā ir tā, kura ir bijusi vienpusēja- bez mīlētā cilvēka atsauksmes uz to. Nezinu, bet man liekas, ka mīlestība pati par sevi nevar nemaz būt nelaimīga. Ja cilvēks izjūt iemīlēšanos, tad pats par sevi takš ir saprotams, ka viņš izbauda ko īpašu, retu un lolotu, neatkarīgi no tā vai uz šīm jūtām viņš saņem vai nesaņem pretmīlu.
Mandomāt, ka nelaimīga mīlestība varētu būt vienīgi tā, kad mīļotais cilvēks ir aizgājis uz neatgriešanos viņā saulē, ... bet vienalga ta kauč caur sāpēm izjusta, zaudētā cilvēka tuvums nekur neizgaist un laiks dziedē tikai sāpes, ne mīlestību. Mīlestība paliek, tā nekur vienkārši ne no šā, ne no tā neizgaist, ... tas nozīmē, ka jūtas vienalga tiek izdzīvotas laimīgi.