Nu, tad jau var pajautāt, vai kāds būtu ar mieru nokārtoties kaķa kastē .Kāds sakars tam ar sterotipiem?

..es domāju... visai tieši saistīts tas jautājums.
piemēram man kaķis dzer no kristāla bļodiņas, arī ed no kristāla bļodiņas!
Un abi šie trauki ir tikpat tīri kā tie trauki, no kā ēdu es pati,
BET... es tomēr tos savai maltītei neizmantošu...
Kāpēc?
Nu..te jau ir tie aizspriedumi...

Ja kaķi staigā pa āru (kā manējie), parazītos var iedzīvoties, ja no vienas bļodas laks...

..forši, kaķis no kristāla... LZ no plastmasas)))...

tie pat nav aizspriedumu..elementārākā higiēna... cilvēks pirms ēšanas rokas no’mazgās, kaķis pēc..kāpēc? to labi pasaka pastāsta par kaķi un zvirbuli..

... mans kaķis nezin kas ir pasaule ..tur, ārā!  
Jā... es bieži vien, protams, no plastmasas... he..he..(it kā nu paši nebūtu vienreizējos traukus kādreiz lietojuši)  
Bet mincim man ir smukas bļodiņas!

Ja man būtu mājā lopiņi, es arī, iespējams, dotu tos kristālus... Nekad nav patikuši, noputējuši plauktā... sadāvināti... Kādreiz bija modē... ;)

Par kaķi  un šo tēmu ir tjipa aņuks-
"Tfu... Tu kaķi bučo! Viņš tak sev pakaļu laiza! Jā, jā, bet atšķirībā no cilvēkiem, tikai savu!"

Tā jau arī ir!
Vismaz smukajāb bļodiņām kāds pielietojums!

Mainu uzskatus un ar to lepojos. Stāvošs ūdens kļūst glumjš un smird...

kāda jēga stūrgalvīgi pieturēties pie kaut kā viena, kaut arī tie būtu uzskati, ja pasaulē viss mainās, zūd un rodas. tā vienkārši nav interesanti.

Manais draudzenes kaķim ir arvien uzkopta kastīte, vai tāpēc tagad tajā būtu reizēm jāpačurā arī viņai.Un kaķa trauki arī tīri, vai tāpēc vajadzētu traumēt kaķi un ik pa laikam tos savākt, la paēstu Un runa jau neiet par to, ja tiešām ir kāda galējā bezizeja, tad protams būtu stulbi nedarīt daudzas tādas ikdienā nedarītas darbības vai citādāk veiktas darbības, ja no to darīšanas atkarīga izdzīvošana, bet tā, ikdienā sakārtotajā ... Un saukt to par aizspriedumainību.Aizspriedumainība gan manprāt ir kas pilnīgi cits.

Jā, un par uzskatu mainīšanu.Vai pamatvērtības var mainīties.Priekš manis nē.Jā var atklāt sev daudz jauna un interesanta.bet tā, lai lielos vilcienos mainītu savus uzskatus, to gan nē.

uzzinot iepriekš nezināto. sastopot aci pret aci nekad nesastapto. uzdrošinoties iedziļināties, ieiet vēl nepiedzīvotā pasaulē, vidē. uzskati var mainīties.

Vēsturisks jautājums tas ir tapēc, ka A. Freida pirmā paciente Anna, kas bija no aristokrātiskas ģimenes, redzot to ka suns dzēra ūden no ta pašā trauka no kura deva padzerties viņas slimajai tantei dabuja tādu psihisku traumu lēkmju veida, ka gandrīz nomira no slāpēm. Un Freids uz šī pamata atklāja savu slaveno metodi, ko sauc par psihoanalīzi un nonāca pie secinajuma, ka aizspriedumi vai stereotipi veidojās no audzināšanas un vides kurā dzīvojam...

Man ir mainījusies. Ir bijis periods, kad tikai balts un tikai melns..
Bet visur jau dominē pelēkais... vismaz 50 nokrāsās

Man jau bija aizdomas, ka būs kas tādā virzienā Ja šādā, tad tā ir pilnīgi cita opera, ne ar ēšanu no kaķa bļodiņas saistīta, pa tiešo uztverama.Un ne visu dīvainu izdarību veikt negribēšanas pasludināšana par aizspriedumainību ikvienam, kurš to nedara.Vai saka ka nevēlētos to darīt

Ko mēs gribam un ko mēs negribam ir atkarīgs no ko mums ieaudzina un kādā vidē mēs augam...
Un vēl šis Annas piemērs parāda to, cik dzīvi un spēcīgi var būt aizspriedumi...

indrak, izklausās, ka Tu runā par kaut kādiem konkrētiem uzskatiem (aizspriedumiem), taču varbūt paveries uz jautājumu par aizspriedumiem vispārināti.

Vispārīgi runāt ir visai abstrakti... iznāk teikt frāžaini - visādi var būt.