rit... rit, grūti runāt, ... rit, bet varbūt nopietni... es taču neesmu čekists, kam obligāti tev jāpiešujs 58. p 1-10 pr. prim, rit... man ir vienaldzīga attieksme pret tevi, ... tu biji, esi vai būsi... man tas ir viss vienalga, mēs taču runājām par vienkāršām, ikdieniāķām, sīkam problēmām, nu nemelo man, ka tu neēsi gribējusi savu vīru piekrāpt, nu nemelo man, ka viņš nav tevi krāpis... nemelo man, ka tu neesi bijusi viena soļa attāluma no vēlmes vīru slepkavot... jā es kļūdos, tad tu esi pārcilvēks, vai arī dzīve tevi ir labi piemuļķojusi... tu neesi dzīvojusi... jā, jā es zinu, katu tūliņ iebildīsi, - ’’tā nav taisnība, mana dzīvē ir tikai piederējusi bērniem un komunismam’’... rit... tava dzīve ir piemuļķojusi tevi... un... un tu tam piekriti... nevar dzīvi nodzīvot bez kļūdam, klūdas padara dzīvi redzamu, sataustāmu, baudāmu... rit, ja tu palieci savās robežās, savā pārliecībā un tev tam nav attaisnijuma, tad dzīve tev ir piemiļķojusi
0
0