Līdzīgs skats bij maksimā, tur sīkais, drusku lielāks, planšete pie deguna un tā arī mātes bikstīts, ieslīdēja bodē, izslīdēja caur plauktiem, un gar kasi izbikstīts tika laukā no veikala.Baisi.Un skolu ekskursijās jau tas pats.Draudzene smējās, ka viņas-re kur zirgi, re kāda panorāma u.c.dabas daiļumi, bet skolnieciņi sēd savos beņķos, acis telefonos vai planšos iedūruši, un ne pa labi, ne pa kreisi.Un, ja agrāk nācās apsaukt, tad tagad pat starp 3 beņķu attālumu, notiek sarakste
Un nu vēl pokemoni pilnai laimei klāt nākuši