mjā, pieauguši cilvēki, bet naivi domā, ka katrs ir tā vērts, lai viņu novērotu. :)
Tāpat kā VDK laikos, pirmkārt, pielieto stukačošanas metodi vienam par otru. Tad, ja atklājas interesējoši fakti(vai kādam ir nepieciešams, lai tādi būtu), tad meklē finanses un iespējas noklausīties, ierakstīt, izsekot un fotografēt. A, citādi tikai mēmās Čaplina filmiņas, kuras noregulētas noteiktā ZUMā. Pēc tādām filmiņām ātri atrod mītiņot un piketēt gribošos, lai vēlāk saliktu savās personu mapītēs šos aktīvos pilsonīšus, un uzskaitītu, cik reizes pilsonis N stāvējis ar savu plakātu pie Saeimas vai Ministru kabineta.
0
0