Tik traki eksemplāri man nav gadījušies, bet viens reiz pateica, ka viņš ēst negrib, ir jau paēdis, un es nākot no mājām, tad jau arī ēst negribēšot. Nu tas bija skaidrs mājiens, ka spīd tikai kafija. Es atcirtu, ka gatavojos randiņam, paēst nepaguvu, tāpēc ēst gribu gan. Džeks palika bāls, un tik noteica: sāksim ar kafiju, tad jau redzēs. Piegāja pie letes un pastellēja divas melnas kafijas. Es bez ceremonijām pateicu, ka man vajag baltu (toreiz maksāja 2 vai 3 santīmus vairāk kā melnā), novedot onku aš līdz komai ar tādu izšķērdību.
Viņš saskābis izvilka tos pāra santīmus no maka un vēlēja man iet ieņemt vietu, kapeju man atnesīšot. Man bija skaidrs, ka nekas klāt nebūs, tāpēc piezvanīju labam paziņam, lai noņem mani no trases. Sanāca labi. Bijām padzēruši kapeju, onka bez ceremonijām saka, ka tagad jāiet pastaigāties (ka tik tiešām nav man kāda bulciņa jāuzsauc), mēs izejam pa durvīm, kad tieši man paziņš piebrauc ar glaunu vāģi. Es onkam pasaku: paldies par pliko kapeju, iesēžos mašīnā un aizbraucu. Vecs palika uz pauzes.