... pusaudžu maksimālisma gados ir vai nu balC vai melns... citiem/citām šī domāšana nemainās arī pēc n-tajiem gadiem... te arī - punktu pielicējas... aizbēdzis suns no ķēdes?... ā, jeb laulības apliecība ir kā pirkšanas, kā īpašumdokumenC?... dzīvot vislaik bailēs, ka tas otrs neaizbēg?... -tad jau pašos pamatos nav kaut kas kārtībā, ja jābaidās...
... viss šajā dzīvē ir relatīvs... un at-karājas no n-tajiem faktoriem... bet šos faktorus "pārvāra" pelēkā viela un ļauj(laikam jau ne visiem ļauj) sakārtot loģiskā kārtībā... nu, neies tač vilkt aiz kājas atpakaļ tādu, kas bēg... bij teiciens - gājējiem un mirējiem jāļauj lai iet... vienalga, agri vai vēlu tie aizies...
... kur problēma? - arī pēc gadiem satikt cilvēku un varētu bez problēmām uzsmaidīt, kā kad būtu tik vakar pašķīrušies... kāpēc nevar saglabāt labas attiecības, bet jāliek kaut kādi punkti uz i ?... un vienmēr taču var pajautāt tam otram, ja nesaprot, vai šaubās... nav jau tāpēc par naidniekiem jākļūst vai jāmūk uz citu pilsētu, ka kaut kas nav paticis... tāpēc jau cilvēki ir tik dažādi, lai dzīve būtu interesantāka...