Murminator. Es runāju par to kāda esmu. Vispār.
Bet Tev varu teikt, ka katram ir savs viedoklis un katram sava dzīve dzīvojama. Un es arī piederu pie tiem, kas skrēja uz banku. Un pie tiem, kas tagad savā (nu, ne kartona) mājā dzīvoju. Maksāju, bet dzīvoju. Un mani nekāda Līna nenopūtīs ))
Un neesmu es pēdējās bikses novilkusi. Un galējībās nekrītu. Bet vnk dzīvoju. Un zini? Dzīvot ir ļoti patīkami ))
Jā, Beata. Ja mēs kā viensētnieki tikai par sevi domājam un mūsu intereses beidzas līdz ar viensētas žogu, tad tāds domāsanas veids der. Tai pat laikā tieši tāpat kā, ja LV ekonomika tika novesta līdz situācijai, kad vienā skaistā dienā nebija šeit vairs vajadzīgi 1 miljons strādājošo, bet - tikai 700 tūkstoši, tad objektīvi vai nu visiem ir jāsāk dzīvot solidāri sliktāk, vai nu tiem 300 tūkst. jānomirst badā, vai - jāaizbrauc. Jā, es varu pārgudri spriest, ka tie, kuri aizbrauca, ir nīkuļi, bet, ja nebūtu aizbraukuši viņi, tad būtu aizbraucis es. Tas ir objektīvi, ka tiem 300 tūkst ir jāpazūd.
Tieši tas pats bija ar kredītiem un mājām. Tam, ka Tev ir paveicies, skatoties kopumā nav nekādas nozīmes. Ja bankas būtu vēl vairāk naudas no apgrozības izņēmušas, tad situācijā, kad vienkārši apgrozībā neeksistē nauda, kuru Tu varētu nopelnīt ar sekojosu tās atdosanu atpakaļ tai pašai bankai, arī Tu būtu turpat, kur valets un ixxi. Ar visām savām spējām, izglītībām, iemaņām un zināšanām - būtu turpat.
0
0