Nāk rudens izgreznot Latviju... / 100
18/08/2014 22:33 | Diskusija lasīta 12672 reizes
Skaistākās vietas, tepat, Latvijā. Kur Jūs ieteikt aizbraukt, noteikti apskatīt ?
Atbildes (188)
Rudens pie Burtnieka... !!!
Kāda sena teika stāsta, ka vecos laikos pa gaisu lidojis Burtnieku ezers un meklējis vietu, kur nolaisties. Tam pa priekšu lidojis putns un saucis: “Bēdziet ļaudis, Burtnieks nāk!” Visi aizbēguši, tikai kādā pilī ar zelta torņiem palikusi viena jaunava. Tur arī ezers nolaidies, nogremdēdams pili ar jaunavu. Vēl tagad saulainā dienā Burtnieku ezerā varot redzēt nogrimušās pils zelta torņus.
Vēsturnieki izpētījuši, ka pirmie iedzīvotāji Burtnieku novadā ieceļoja deviņtūkstoš gadu pirms Kristus. Jau vēlāk Burtnieku ezera apvidus bija lībiešu Metsopoles, igauņu Sakalas un latgaļu Tālavas etniskā robeža, bet no 13. gs. novadu apdzīvoja galvenokārt latgaļi. Livonijas Indriķa hronikā Burtnieku novads saukts par Astijervu (lībiski – igauņu ezers). Zobenbrāļu ordenis latgaļu koka pils vietā Burtnieku ezera dienvidu krastā uzcēla mūra pili. Tā pastāvēja līdz 1560. gadam, kad krievu cars Ivans Bargais sakāva Vācu ordeni (Livonijas atzaru) un pili nopostīja. Taču šī nav mītiskā nogrimusī pils, jo pilsdrupu akmens sienas vēl tagad rotā daļu no iekoptā Muižas parka.
Kāda sena teika stāsta, ka vecos laikos pa gaisu lidojis Burtnieku ezers un meklējis vietu, kur nolaisties. Tam pa priekšu lidojis putns un saucis: “Bēdziet ļaudis, Burtnieks nāk!” Visi aizbēguši, tikai kādā pilī ar zelta torņiem palikusi viena jaunava. Tur arī ezers nolaidies, nogremdēdams pili ar jaunavu. Vēl tagad saulainā dienā Burtnieku ezerā varot redzēt nogrimušās pils zelta torņus.
Vēsturnieki izpētījuši, ka pirmie iedzīvotāji Burtnieku novadā ieceļoja deviņtūkstoš gadu pirms Kristus. Jau vēlāk Burtnieku ezera apvidus bija lībiešu Metsopoles, igauņu Sakalas un latgaļu Tālavas etniskā robeža, bet no 13. gs. novadu apdzīvoja galvenokārt latgaļi. Livonijas Indriķa hronikā Burtnieku novads saukts par Astijervu (lībiski – igauņu ezers). Zobenbrāļu ordenis latgaļu koka pils vietā Burtnieku ezera dienvidu krastā uzcēla mūra pili. Tā pastāvēja līdz 1560. gadam, kad krievu cars Ivans Bargais sakāva Vācu ordeni (Livonijas atzaru) un pili nopostīja. Taču šī nav mītiskā nogrimusī pils, jo pilsdrupu akmens sienas vēl tagad rotā daļu no iekoptā Muižas parka.
0
0
Zemgales uzņēmēji sadarbībā ar Jelgavas reģionālo tūrisma centru aicina izbaudīt rudeni Zemgalē,
piedaloties akcijā „Brīvdienu maršruts uz Zemgales laukiem”.
Akcijas ietvaros līdz 15.oktobrim ir iespējams apmeklēt sešus apskates
objektus Jelgavā un tuvējā apkārtnē, sakrāt zīmodziņus un oktobra beigās
piedalīties piecu īpašu lauku labumu komplektu izlozē.
Zemgales uzņēmēji sadarbībā ar Jelgavas reģionālo tūrisma centru jau trešo sezonu organizē akciju „Brīvdienu maršruts uz Zemgales laukiem”. Akcijā piedalās Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis (Jelgava), kaziņu saimniecība „Līcīši” (Ozolnieku novads), mini zoo „Zemgales Poniji” (Ozolnieku novads), atpūtas komplekss „Viesu Līči” – kafejnīca „Zemnieka cienasts” (Jelgavas novads), atrakciju parks „Labirinti” (Iecavas novads) un trušu pilsētiņa „Pilsmuižkungi” (Bauskas novads). Akcijas uzvarētāji tiks noteikti izlozes kārtībā un saņems balvā īpašus lauku labumu komplektus, ko sarūpējuši uzņēmēji - akcijas dalībnieki.
piedaloties akcijā „Brīvdienu maršruts uz Zemgales laukiem”.
Akcijas ietvaros līdz 15.oktobrim ir iespējams apmeklēt sešus apskates
objektus Jelgavā un tuvējā apkārtnē, sakrāt zīmodziņus un oktobra beigās
piedalīties piecu īpašu lauku labumu komplektu izlozē.
Zemgales uzņēmēji sadarbībā ar Jelgavas reģionālo tūrisma centru jau trešo sezonu organizē akciju „Brīvdienu maršruts uz Zemgales laukiem”. Akcijā piedalās Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis (Jelgava), kaziņu saimniecība „Līcīši” (Ozolnieku novads), mini zoo „Zemgales Poniji” (Ozolnieku novads), atpūtas komplekss „Viesu Līči” – kafejnīca „Zemnieka cienasts” (Jelgavas novads), atrakciju parks „Labirinti” (Iecavas novads) un trušu pilsētiņa „Pilsmuižkungi” (Bauskas novads). Akcijas uzvarētāji tiks noteikti izlozes kārtībā un saņems balvā īpašus lauku labumu komplektus, ko sarūpējuši uzņēmēji - akcijas dalībnieki.
0
0
šogad, 25. oktobrī, savas durvis vērs Latvijas pilis un muižas dažādos Latvijas novados,
ļaujot iepazīt leģendu un teiku noslēpumus un jaunatklājumus,
izbaudīt kultūras un citus labumus īpašā gaisotnē.
Leģendu nakti aicina apmeklēt 23 Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedri
un sadarbības partneri.
Pasākums notiek vienlaicīgi vairākās pilīs un muižās.
ļaujot iepazīt leģendu un teiku noslēpumus un jaunatklājumus,
izbaudīt kultūras un citus labumus īpašā gaisotnē.
Leģendu nakti aicina apmeklēt 23 Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedri
un sadarbības partneri.
Pasākums notiek vienlaicīgi vairākās pilīs un muižās.
0
0
Viļņā var izbaudīt ne tikai pilsētas dāvāto, bet arī pašu pilsētnieku, svētku salūtu!
Tie mīl uguņošanu taisīt paši ar saviem pirotehnikas krājumiem Katedrāles laukumā.
Tur ir ko redzēt! Foto pauzes pie Ķērnavas sniegotiem pilskalniem un Viļņas panorāmas skatpunktā. Kājāmgājēju ekskursija caur naksnīgo Viļņas vecpilsētu, iepirkšanās "EUROPA" tirdzniecības centrā.
Vichy akvaparka apmeklējums, kur ir laipni gaidīti tie, kas vēlas baudīt mierīgu atpūtu bufetēs,
restorānos, pirts kompleksos ar 5 veidu pirtīm, relaksējošiem džakuzi.
Baudīsim svētku pasākumus Vecpilsētā kā arī svētku uguņošana Viļņas Katedrāles laukumā...
Tie mīl uguņošanu taisīt paši ar saviem pirotehnikas krājumiem Katedrāles laukumā.
Tur ir ko redzēt! Foto pauzes pie Ķērnavas sniegotiem pilskalniem un Viļņas panorāmas skatpunktā. Kājāmgājēju ekskursija caur naksnīgo Viļņas vecpilsētu, iepirkšanās "EUROPA" tirdzniecības centrā.
Vichy akvaparka apmeklējums, kur ir laipni gaidīti tie, kas vēlas baudīt mierīgu atpūtu bufetēs,
restorānos, pirts kompleksos ar 5 veidu pirtīm, relaksējošiem džakuzi.
Baudīsim svētku pasākumus Vecpilsētā kā arī svētku uguņošana Viļņas Katedrāles laukumā...
0
0
2014. gada 1.novembrī plkst. 12:00 vari iepazīties ar Rīgas priekšpilsētām
tik raksturīgo koka apbūvi un tās attīstību sākot ar skraju un savrupu
guļbūvju muižiņu būvniecību 17. un 18. gadsimtā, līdz koka dzīvojamo ēku
ziedu laikiem 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā.
Ekskursiju vada mākslas zinātniece un RISEBA lektore Inga Karlštrēma.
tik raksturīgo koka apbūvi un tās attīstību sākot ar skraju un savrupu
guļbūvju muižiņu būvniecību 17. un 18. gadsimtā, līdz koka dzīvojamo ēku
ziedu laikiem 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā.
Ekskursiju vada mākslas zinātniece un RISEBA lektore Inga Karlštrēma.
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni