Man arī daudzus gadus atpakaļ gadījās gandrīz kā Svenam -
domājām aiziet tā tālāk no civilizācijas, tās bija lauku mājas...
un ko atpakaļ nākot, domājām jāsaīsina ceļš...
vispirms nedaudz pa meža ceļu, tad pāri laukam, bet īstais ceļš izrādījās
mums nepazīstams lauku ceļš, tur to celiņu gar laukiem daudz, nu ko ...
tā kā jutām ka kaut kas nav tas, tad iebridām jauno kartupeļu laukā... parakņājām,
bija paķērusies flaneļa sedziņa, rakām ar rokām, bērām deķītī un stiepām uz tām mājām...
neies tač atpakaļ tukšām rokām... kad nokļuvām atpakaļ... visi nobrīnījās,
ka ilgi gan jūs to paparžziedu plūcāt!!! bet ķēriens labs...
ugunskurs vēl kurējās... piemeta pagalītes un visi priecājās ka brokastīs būs
kas arī kreptīgāks... cepti jaunie kartupelīši... mmmmm...
ap pusdienlaiku visi posās prom...