Specveltījums Svilpim un Žurkim:
Pār zemi vieglām šūpām klājās sniegs,
Es tevi noskūpstīju sastingušām lūpām,
Un tavās acīs atmirdzēja prieks,
Mēs mīlējām tik patiesi, tik kvēli,
Viens otram patikām,
Un tas nekas, ka abi bijām zēni. (Autoru nezinu)
0
0