svilpi, a svilpi? man bezmazvai sāk glaimot, ka man un tikai man ir veltītas 8 rindas Tava laika.
nesaprotu tik vienu, kāpēc gan man būtu jāatskaitās tautas publikai, jāpreperē sava emocionālā pasaule?kāpēc Tu domā, ka es tik ļoti tiecos pēc tautas sapratnes?
kā jau daudzkārt esmu teikusi, šeit esmu, lai runātu un runātos, nevervējot domubierus un nemeklējot pretiniekus.protams, man ir zināms gandarījums, ka kāds piekrīt tam, ko esmu teikusi, tāpat arī uzskatu par normālu izteikt pretviedokli domām, kurām nepiekrītu.
bet par tēmu-ja reiz Tu tik ļoti vēlies.
mana attieksme pret "ierakumu otru pusi"(kā TU saki) nav nievājoša. tā vnk ir negatīva. jau tiku teikusi, ka man ir vienalga, kā kurš dzīvo.ko nozīmē "zini pēc nostāstiem"? varētu padomāt, ka esmu pārskatījusies romantiskas filmas par naivo Asoļ un sārtajām burām vai Gīru un jauko sievieti, kur visi dabūnas un dzīvo laimīgi 100gadus.pietiek, ka "otru pusi"(te nerunāju par Pauniņa grupu)esmu redzējusi ļoti tuvu līdzās un sekas, kādas tas atstāj.
pieļauju, ka mans vīrs var atrast labāku par mani it visā.pagaidām tas vēl nav noticis.
kāpēc seit tiek izspēle’ts vienvirziena scenārijs, ka par katru cenu sieviete cenšas pieturēt/noturēt vīrieti, kāpēc netiek pieļauta iespēja, ka vīrietis ir tas, kas cenšas ?
ja manam vīram tomēr mīļākā parādītos, tad mani un viņa ceļi momentā šķirtos.
kas būtu pēc tam? nu to es toč` nezinu.
no vīriešu uzmanības trūkuma nekad neesmu cietusi.
svilpi, ceru, ka novērtēsi šīs daudzās rindas un patiešām izlasīsi, jo kā nekā rīta stundā veltīts laiks Tev un tikai Tev