vēl neesmu. aizlieku aiz auss. tātad jaizlasa

Varbūt, ja varēsiet izlasīt...

ko nozīmē... ja varēsiet izlasīt?

a ja nu šis garadarbs, piemēram, rūnu rakstā uzrakstīts?

Nu bet tad jau ir runa nevis par izlasīt (ne)varēšanu, bet gan par (ne)gribēšanu vai (ne)patikšanu ...

priekš kam savas smadzenes ar visādiem mēsliem noslogot?

Es rosināju šeit izteikt savas domas, ja zināt šādu darbu "Jelgava94"
vai esat to kaut vai iesākuši lasīt?...
vai vismaz saprast, kādēļ parādās tādi darbi un pie tam tiek nominēti un autori apbalvoti... ???

Piektdieni, Tu laikam uzprasies uz siltu stūrīti kādā pavisam melnā jo melnā kastē ...

varētu padomāt, ka kāds te baidās no siltiem stūrīšiem melnās kastēs...
Ja nopietnāk, neredzu loģiku (kāds naivums meklēt še loģiku... ) šādai sarunas sācējas iespējamai rīcībai (vismaz vienreiz viņa ir izdzēsusi šo citātu, ko bija ievietojusi Agita).
Raugi, neesmu lasījis aprunājamo daiļdarbu (bēdīga sejiņa), tamdēļ, lai piedalītos sarunā, esmu spiests meklēt avotos. Vistuvāko avotu atrodu tepat tautā (tik citā lapā) un citēju to šeit.
Kas vainas?
Kādi argumenti pret šādu rīcību?

kad uzzinu, ka ir n- tas rupjiibas, tad nemaz vairs nedomaaju mekleet un lasiit . paldies, piektdieni, ka aiztaupiiji..

... piektdieni... a "Kolka cool’(filma) esi redzējis?
Es noskatijos un nospļāvos!
BET..paskat kāds Jevropā godalgas dabūja!
Tā ka... pie mums patreiz skaitās tā-jo debilāk, jo krutāk, jo labāk!

Naff jau tikai tā "kiļka kolā" kā šamo apsmēja ...
... ja atceramies kaut vai lietuviešu "Zero" ...

Jā, vēlējos zināt dažādas domas un viedokļus, jo gaumes ir dažādas, arī lasāmā pašlaik netrūkst... katrs izvēlas sev vajadzīgo...
No diskusiju noteikumiem: "Ja diskusijas atvērējs neseko līdzi savai diskusijai un neizdzēš noteikumiem neatbilstošs ziņas" ... tātad vēlos vismaz šai diskusijā atbilstošu tematiku... un neuzskatu, ka ĻIzettei vienmēr un visur jābūt... pie tam arī viņa to ir kaut kur kopējusi (kaut gan visu laiku man pārmet copy... ), pie tam piebilde, ka litetūrzinātnieki (kādi... ?????) par to grāmatu teikuši... bet ja varētu konkrētāk... !

Pie tam darbus izvērtēja kompetenta žūrija:
Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisija –
literatūrkritiķe un tulkotāja Ieva Kolmane,
dzejniece Anna Auziņa,
portāla satori.lv redaktors Ilmārs Šlāpins,
rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska, dzejnieks,
literārās izglītības programmas Literārā akadēmija vadītājs Ronalds Briedis,
tulkotāja Ieva Lešinska-Geibere,
dzejnieks un tulkotājs Jānis Vādons, l
iteratūrzinātnieks Raimonds Briedis un literatūrkritiķis, dzejnieks Arvis Viguls.

Daži komentāri no neta:  
Dace Rukšāne: "Iesākumā mazliet baidījos lasīt šo grāmatu, jo recenzijās bija rakstīts, ka tas par smago mūziku un deviņdesmitajiem, kas manai jaunībai ir nebaudīta pieredze. Muļķe biju! "Jelgavu 94" var lasīt arī, pilnībā neko nesaprotot no minētajām realitātēm, jo tur ir daudz citu, vēl pārāku vērtību. Tur ir jauniešu centieni un šaubas, rēcīgas un neveiklas tieksmes atšķirties no pūļa, kurā pats esi iegrimis līdz ausīm – izdošanās un neveiksmes, apmulsums un uzvaras prieks, ko ikviens no mums ir izbaudījis neatkarīgi no melodijām un apdzīvotās vides. Prieks, ka prozā kā debija ienāk nobriedusi personība un labi strukturēts teksts."

Tā pat arī :   

Ieva Lešinska: "Jānim Joņevam izdevies spilgti attēlot pasauli, kādu to redzējuši 1990. gadu vidus pusaudži. Vide, valoda, domāšanas veids ir ļoti ticams un (pēc tam, kad apgūtas žargona nianses) pazīstams, jo arī tie, kam daudz vairāk gadu nekā Joņevam, reiz bijuši tikpat "nepareizi pareizi" kā viņa varoņi, arī viņu dzīve kādreiz sekojusi līdzīgām sižetiskām līnijām, kas atšķīrušās detaļās, bet ne pēc būtības. "Jelgavas 94" popularitātes fenomens atgādina to, ko 1970.gadu jauniešiem nozīmēja Selindžera "Uz kraujas rudzulaukā" tulkojums latviešu valodā. Joņeva darbs ir brāzmains, aizrautīgs, aizraujošs un reizē nopietns pieteikums uz vietu latviešu mūsdienu prozā."

Un vēl :  

Ieva Kolmane: "It kā "es" pierakstīta jaunības piedzīvojumu hronika, Jelgava tomēr nav tikai banāla dienasgrāmata – tā tīši vai netīši auditorijā ievibrē ne vien personiski intīmas, bet arī literāri atpazīstamas stīgas. Grāmata latviešu literatūrā iedzīvina 20. gs. nogales Rietumu pasaules literatūras strāvu – centienus literārā tekstā iemūžināt subkultūras.

Guntis Berelis saka  – "vibrējošs" romāns."

... "taču brīžiem nepameta apjukums - sarakstītais ir alkoholiķa delīrija murgi vai tiešām realitāte? Kur sākas piedzēruša cilvēka fantāzijas un kur beidzas patiesie notikumi? Lai piedod man visi metāla vēsturnieki, fani un līdzi skrējēji, bet es šajā darbā nespēju rast patieso literatūras vērtību... "(citāts no kādas atsauksmes).

Sorry... bet ja šādas atsauksmes(bija arī texts, ka labāk būtu papīru, uz kura tas "garadarbs"drukāts, izmantojuši kādiem citiem mērķiem)-nju, es pavisam noteikti savu laiku lasīšanai netērēšu.

Jā, patiesi... arī es pašlaik esmu tikai pusgrāmatu izlasījusi... nu grūti iet... !!

un kāpec jamokas un jālasa ???brinos..es ja man gramata nepatik pirmas 10-20 lpp tālak nelasu..
tas nozime ka man nevajag