man kārtejo reizi nāk ņirgas par šādam tēmam... sopņo par kaut kādiem mistiskiem prinčiem uz baltiem zirgiem, par kaut kadiem saderināšanās gredzentiņiem... viss tas ir pupu mizas, meli uz katra soļa... smiekli nāk... Tukšas jūs esat, sievietei sirdi nevar uzticēt... un ja kāda sevi nepieskaita, pie pupu mizam tad lai no sākuma to pierāda...
sieviete pēc 40 var pilnībā izbaudīt dzīvi - bērni lieli, mājoklis iekārtots, darbā vēlamais karjeras līmenis sasniegts, zeķes var nopirkt veikalā...
Lūk, elementars un klasisks piemērs, kas patiesība ir viņu sirdīs...
’’vēlamais karjeras līmenis sasniegts’’, ... Lūk, un vai man nebija taisnība, kas ir palicis pāri no latviesu sievietēm...
zeķes var nopirkt veikalā... Man patīk, ja jau tirgus attiecības, tad tirgus attiecības..;.ja es pērku sievietes un nekaunos no tā, jo ticu, ka arī savu karjēras līmeni viņas arī ir nopirkušas... Tikai cienijamas dāmas ir aizmirsušas, ka latvija ir no tam zemem kur velamā karjēra ir atkarīga ne tikai no emocionālam simpātijam, bet arī no politiskam simpātijām un pinīgi iespejams, ka drīzuma daudz kas var izmainīties... un ko tad nu... ? neko vairak, ka emocionalu boikotu mūsu sievietes nav pelnijušas... visu nosaka nauda... es to sapratu un es šo ceļu eju... jo māku arī tā dzīvot...