tāpat nedomāju, nez vai izšķirīgi - pieaudzis vai nepieaudzis cilvēks.
Drīzāk vaina tajā, ka
nav saprašanas, kas ir saruna, resp. diskusija, ka tā būtu savu domu, uzskatu paušana par vienu vai otru jautājumu (jeb par no jautājuma izrietējoša (iztecējuša) apakšjautājumu jeb papildjautājumu (jau piekusu)).
Un tā kā ar savām domām (to esamību) tā pašvakāk, bet pazīmēties ir vēlme, tad kaut ko iekopē, iecitē, iejūtūbē, ierunā (svešu "dzeju" ) un tādā garā.
starp citu, joprojām gaidu "labas izrādes" definīciju, lai nav jāplaukšķina nevietā...