Šodien nopirku Pītera Meila "Viesnīca Pastis"
jo tā ir aizraujoša,   par to kā dzīves nogurdināts reklāmas aģentūras darbinieks
dažādu sakritību rezultātā ir iegādājies namu nelielā Provansas ciematā.
Saimons Šovs pamet darbu Anglijā un līdz ar savu uzticamo palīgu Ernestu un
šarmantu francūzieti metas viesnīcas ierīkošanas darbos.
Viesnīca tiek nosaukta par "Pastis"
tādēļ, ka Provansa bez slavenā franču anīsa šņabja nemaz nav Provansa... un daudz kas cits... lasīšu !

uzdaavinaaja daavanu karti... stundu staigaaju pa veikalu... visa kaa gana, bet ja jaapeerk, nav ko...
(graamatu veikals)...

pieredzes izzināšanai veltītā grāmata, kuŗas atvēršanas svētki notiks svētdien -


Rīgas grāmatu svētku laikā Kongresu namā š.g. 26. oktobrī plkst 12.00 215. auditorijā

notiks grāmatas Saules gads Ziemassvētki krustabas,



kuras vadīs Andris Kapusts un folkloras kopa "Grodi".

Piedalīsies autores un bērnu mūzikas grupa, varēs daudz ko uzzināt

par Ziemsvētku tradījām un cienāties, sadziedāties un sadancoties.

Agit, vai pirmo reizi nolemi nopirkt un palasit gramatu?

Ne jau... bet kaut ko priekss sirc...

Ja ir auksti... uzvari kafiju un lasi gramatu...

25.oktobrī raidījumā “Lielā Lasīšana”, skatītāju uzmanībai tiek piedāvāti vēl 3s daiļliteratūras darbi
no Lielās Lasīšanas mīļāko grāmatu TOP 21,
kurā mēs par grāmatām stāstām, nenozīmē viņu vietu šajā topā.

Viena no grāmatām pavisam noteikti bija viens no pirmajiem erotiski provokatīvajiem bestselleriem,
kas pēc padomju režīma dzelzs priekškara krišanas bija lasāms latviešu valodā.

Otrā grāmata ir ļoti nozīmīga mums, latviešiem. Latgale, ģimene, ticība – visas šīs nopietnās lietas tajā tiek uzlūkotas bērna acīm, nevairoties arī no bērna smiekliem.

Trešā Lielās Lasīšanas “varone” ir visai brīnumains stāsts par meiteni, kuras dzīvi paslepen virza kāds bagāts, nezināms labvēlis.

valet... es vismaz zinu kaa vinjas izskataas...

no papīra formāta izdevumiem pēdējā pusgada laikā es tikai žurnālus lasu . gandrīz. :) kādas divas-trīs daiļliteratūras grāmatas tik esmu izlasījusi :)

tagad daudz ko netaa var izlasiit... un graamatas ir looooti daargas..(ar visaam atlaideem)...

Pat dārgākas par smaržām un skropstu tušu?un brendu kurpītēm?un rokassomiņu?

vienreiz lasāmās grāmatas, un tāda ir lielāka daļa, ir paņemamas bibliotēkā ..
nesen man sagibējas pārlasīt "Da Vinči kodu" paņēmu bibliotēkā, pa diognali pārlasiju..vairs nelikas aizraujoši un kaut ka viss par garu..
pirkusi pēdejos gadus esmu pirkusi tikai grāmatas tipa "Ēst, lai dzivotu", "GI indekss" u.t.t.t
nu tā apmēram vienu grāmatu gadā

..tā pārlasīšana ir baigais risks, jo tas pirmais un vienreizīgais sajūtu kopums, otrreiz lasot, var baigi pievilt un zust... man te doma ar bij šo to pārlasīt, bet bail... gribu, lai paliek tā, kā es to izjutu tad un patreiz...

Gana daudz "ēstas" tās grāmatas, var atļauties ko miesai ar.
Nekad neko nepārlasu (izņemot speciālo literatūru)

lizbet, jā..patiesiba es noželoju, ka pārlasiju..nu bet ko nu vairs

es gan pārlasu un tad tām grāmatām sajūtu citu smeķi... un nemaz nenožēloju, jo patiesībā jau cilvēks tomēr mainās katru dienu.;)

..tāpēc man ar Remarku bail pārlasīt... un vēl šo to... lai to dvēseles prieku nezaudētu)))

..tieši tāpēc, ka cilvēks mainās... domāju, ka tas, kas pirms divdesmit un vairāk patika, likās uz urrā, varētu tagad nepatikt, nevis varētu, bet nepatiktu... zinu

cherry man bija tĀdas iespaidīgas atmiņas par to grāmatu, kas izčāksteja pārlasot..
kaut lasita taču bija vesturiski nesen..nebija kā ar bērnibas filmām

ber Remarku pārlasot es nekad neesmu vilusies

..man tik un tā bail... lai paliek kā ir