Intonāciju katrs var iedomāties sev vēlamo ).

rit...

No smaržīgiem vārdiem var savirknēt smirdīgus, un otrādi, no smirdīgiem smaržīgus :))

pienen, tieši tā. Nezinu gan kā ar vēlamo, bet esmu novērojusi, ka, nedod Dievs, mēģināsi "padauzīties"... mazliet "piekasīties" kādam tekstam, tad obligāti to uztver dziļi personīgi, bezmaz kā apvainojumu, seko nikni teksti... u.t.t. Protams, netā pietrūkst tās intonācijas... tomēr, šķiet, ka cilvēki arī, pa lielam, ir kopleksu pilni, nepārliecināti par sevi vai arī neprot argumentēti atbildēt... vai vienkārši švaku humora izjūtu.:)

Vienam otram baigi labā oža... ;)

vai nu katram vārdam jāliek tik liels akcents, izklausās, ka cilvēki vienkārši nemaz sarunāties nemēdz, tik plosās starp naidu, sāpēm un visādi citādi sakāpinātām emocijām...

Starp citu, nelietojam mēs miljardiem vārdu, nu vismaz latviešu valodā tik daudz nemaz nav.
Par intonāciju piekrītu, un priekam47 piekrītu.
Var pateikt rupjus vārdus tā, ka liekas tikai smieklīgi, un otrādi - ar smalkiem izteicieniem iedzīt otru zemē un uzkāpt virsū.

..nu varbūt domāts, ka vienu vārdu atkārto simtām reizju... varbūt tad uz miljonu/miljardu ar pavelk...

Momentāni iedomājos kādu no savām kolēģēm. Visu atkārto pa piecas reizes. Īpaši jau tos mazos jā vai nē... Reiz pat skaitīju klusām pie sevis... minūtes laikā 84 reizes, runādama pa telefonu, pateica da. Un pie tam tik riebīgi griezīgi nazālā tembrā... de de de de dēeeeeeeeeeeeeeeeeeeee... Principā, to, ko varētu pateikt vienā teikumā, runā pusstundu, visbiežāk nepasakot vispār neko, toties tērējot laiku, naudu ( sakaru izdevumi!!! ) un kolēģu ausis.

Bet ir jau arī neverbālā valoda... virietis jau var tiekt sievietei - Ah tu nemazgātā cūka, es Tevi pat iedomāties nevaru savā gūltā - . bet pašām ta sacēlies... un kam Tu ticēsi... karsti, emocionāli izteiktam vārda... vaistavošām stāvoklim... Piekā Tu pieķersies... pie karstumā izteiktiem vārdiem... vai pie stāvoša ziedneša... ?

Interesanti, -- līdzšinējie tēmas dalībnieki visvairāk piemin vārdus un teikumus, ar ko kaitēt, skādēt, aizvainot.
Vai nevienam/nevienai nav gadījies blakus kādā smagā brīdī kāds, kurš ar dažiem precīziem vārdiem ir jūs iedvesmojis uz labu -- uz sevis un apstākļu pārvarēšanu, uz labu lietu un būšanu notikšanu?! Jei bogu, ir tādi vārdi, teikumi un pateikt spējīgie.

Nu ja, tie ir tā saucamie "trīsvārdiņi" :))) Cilvēkam padebesis apmācies, gandrīz jāiet striķa galu rūpēt, bet pēkšņi kāds tos baltspārnu vārdiņus pasaka un gribas, nevis sevi striķī siet, bet dzīvi :))