Laulība var būt kā kaste ar akmeņiem. Vieni vienīgi obligāti pienākumi kā klaušas. Pilna. Bet smaga un bezjēdzīga. Un tad tai kastē kādi iedomājas iebērt vēl smiltis. Bērni, aizraušanās, darbi, pirkumi, saimniecība. Arī pilna. Vēl smagāka. Mazāk to, kuri ielej vēl ūdeni. Kopīgi mērķi, kopīgas sarunas, līdzīgi uzskati. Pilna... Un pavisam nedaudziem izdodas to visu saturu sacementēt ar patiku vienam uz otru, ar tiekšanos vienam pēc otra, pēc tuvības. Re, no smagās kastes sanākusi LAULĪBA...
0
0