Pienene, Tev laikam ideāli Jāņi, apskaustu, ja nebūtu odu..

PēcJāņu dialogs : Viņš - cienītā vai nevarētu palīdzēt man nokļūt līdz mājām ? Viņa : protams varu . Viņš - vai mēs esam pazīstami ? Viņa - nemuldies ! esmu Tava sieva ...

Sūda laiks kas tie par sūda jāņiem..

Maigon, beidz ņerkstēt, uzvelc pufaiku! Ko stāvi pliks?!

kā būtu ja padomātu par Vakardienas domu gājienu!!! a varbūt tiešām , tad ir ideāli jāņi? :)))))))

[b]’’Ņemat mani, ciema puiši,
Es bagāta ciema meita:
Man pupiņi sudraboti,
Kūsīt’s zelta lapiņām.’’[/b]

Saimniece Jāņos, pacēlusi brunčus vai pavisam kaila, vienā palagā apskrien laukus, dārzus, lai būtu laba raža. Dažkārt saimnieces jāj uz lizes vai lapu slotas kāta apkārt kūtij, lai govis dotu vairāk piena, un raganas tām nekaitētu.
Jāņu naktī iet peldēties, lai būtu stiprs un vesels. Līdz Jāņiem peldēties nevar, jo ūdens vēl nav noziedējis. Senie latvieši ticēja, ka kailuma burvībai piemīt īpašs spēks. Pēc peldes pliki apjožas ar vībotnēm un lec pāri ugunskuram.

Līgotājiem jāiepazīstas. Puiši rūpīgi noskata meitas, vīri - sievas, un otrādi.
Jāņu naktī zīlē nākotni. Neprecētās meitas pusnaktī met pa dienu nopīto trejdeviņu ziedu vainagu ozolā, ābelē vai vītolā. Cik reižu tas nokrīt un nepaliek zaros, tik gadu jāgaida līdz kāzām.
Jāņos tic brinumiem un meklē svētās papardes ziedu. To meklējot, velk pastalas, jo tajās nemanot var iebirt ziediņš. Kas to atrod, tam piepildās visas vēlēšanās, un viņš ir laimīgs.

izklausās kā Aizspogulijā

jākniebjas ar pastalām kājās? uz ātrumu? ka nepag’;ust noģērbties?

pastalas nekad nevienam nav traucējušas kniebties, jeeekab jeekab attopies, tu domā, ka pēdas ir vissvarīgākās šai procesā?

..jums jau te tā kā vācu porno -latviešu gaumē ... šie kurpēs... jūs pastalās... un uz ātrumu

visi labi jāņa bērni, kas nāk jāņu vakarā ;)

sveiki, kāpēc neesat pie uguns un dedzinātas miesas?

tieši tāds pats jautājums, storkam

man sēras

... stork, netici manam profilam... es stipri jaunāka... man knapi 36, zvēru pie sava kaķa dzīvības... un daiļa lai, tik tā bilde tāda noputējusi...

man sēras... nu ja, ta jau tauta īstā vieta sērošanai... nāc nu, čabulīt, paraudi uz mana pleca...

stork, netici skaabenei, gadu šai tikpat, cik rakstīts plus vēl kādi septiņi un par daiļumu----nuuuu, nezinu, vai tu tik daudz izdzersi... tā, ka ja patiešām plecu vajag, kur sēru izraudāt- reku šeku- jauna daiļa un nemaz neslēpjas pašā plaukumā.