(ceru nokļūt kādā kolekcijā)Bet ja par tēmu- tad tik haotiskai un nepastāvīgai būtnei nav nekāda hobija, ko krāt-viss ātri apnīkstas... (.kilogrami gan krājas nemanāmi un nekur nezūd, bet tā jau nav kolekcija, tas ir virssvars)... vīriešus krāt-laikam nebūtu smalkais stils... ja par aizraušanos- lasīt lasīt- da jebko, kaut reklāmas afišas tramvaja brauciena laikā, ieraugot jebkuru neaizpildītu krustvārdenīti, roka niez ņemt pildspalvu un minēt minēt minēt... kas vēl???nu jāpadomā.es pat apavus nekolekcionēju.

ja par kolekcionēšanu tāda tradicionatla izpratnē, kā markas, monētas..
da kaut vai ziloniši, eziši vai krūzites..nekolikcioneju neko..
bārniba kolekcioneju kumpešu papirišus.ka gandriz katrs bērns..bet ari nu tā
vispār man ir vienaldzigi visādi krāmi...

nu despīt... Tu mani ļoti slikti esi iepqzinusi.. un meģinajusi "atšifrēt"...
OBLOMS..
kolekcijas kilogramus prezentēju kādā privātā klubiņā... gribi paskatīties?

Man kā Desperados, neciešu neaizpildītas krustvārdu mīklas, bet neko mantisku nekrāju.Bērnībā tās bija dabūjamās pa visādiem ceļiem aktieru fotogrāfijas, vēlāk dažādu pasaules valstu kartes.

Royal Mint man uzdāvina Karalienes jubilejas monētu
Pastāstīsi par to akciju vai par to pasākumu sīkāk? Kas tas ir?

speciali versijai
šogad Anglijas karaliene svin savu valdšanas dimanta jubileju un šaja sakara notiek visadi pasākumi, party, loterijas, reklamas akcijas..
tad nu aizpildīju vienu anketu, kad biju Windsorā, kura protams bija janorada visi savi dati..
nu tad pirms paris dienām saņēmu paciņu no Windsor Royal Mint ar daznedažādiem piedāvājumiem, lai iekardinātu droši vien davanā tika atsūtīta viena monēta..
atvēru viņu majas lapu apskatīties kas tur vispar notiekas- tur arī uzzinaju, ka tadas būs tikai 1000...
monetai klāt ir autentiskuma sertifikats ar visiem izmeriem, provēm un zīmogiem...
un tagad es jau sāku domāt vai neizmantot dažus no atsūtītajiem piedāvājumiem, jo tām vērtība ar gadiemtikai celsies..

Thanks

Lūdzu...
šodien vel viens parsteigums- vēl divas monētas no Wiljama un Keitas kolekcijas- viena bez maksas, bet ja velos paturēt otru, tad 20 dienu laikā jasamaksā par to... monētas pavisam būs 6... tika atsūtītaspeciala kastīte to glabašanai...
nu vai nav viltīgi? vienu uzdavina, arī kastīti... nu tikai perc parējās piecas...

cilvēkus".
"hobijs" nelāga vārds - angliešu valodā vairāk zīmējās ne uz nodarbi, bet uz to, par ko stundām gvelzdams cilvēks var citus kapā iedzīt, jo tie pieklājīgi džentelbeņķi būdami, spiesti marķēt interesi tā vietā, lai godīgi pateiktu "man pie backsaides ko Tu un kā!". vismaz no literatūras tā saliekās.
"vaļasprieks" man arī ne visai tīk, jo izklausās pēc tādas niekošanās no nopietnajiem darbiem brīvajā laikā. nu, krāsotājs darbā sētas un /vai sienas krāso, bet nesastāvējies gleznotājs būdams, no sētu un / vai sienas krāsošanas brīvajā laikā krāso audeklus.
Natālija Ābola izmuldējusies, ka 10% darbaļaužu ir tā laime darīt, kas patīk un ar to nopelnīt iztikšanu. pa manam 5%. OK, aptaujās varbūt visi 50% piemuldēs, bet piemuldēs negribēdami atzīties sev un citiem, ka smagā formātā nomokās kā Velns ar krupi ar identitātes krīzi.
vēl viena zagvozdka ir, ka no malas nevis labāk redzams, bet izskatās, par provi, ka man patīk fotografēt, tak kaut kādu man neizprotamu iemēslu dēļ darbaļaudis domā, ka man TIK ļoti patīk fotografēt, ka no manis pienākās par to, ka viņi man to iespēju piedāvā / sagādā un kamēr nepaskaidroju, retais iedomājās, ka patīk man bildēt peizoņus, lopiņus un smukus Zaķus, nevis viņu stulbos purnus un garlaicīgos tusiņus. es tā lab-♥-īgi, ar balto skaudību, apskaužu tos Natālijas Ābolasprāt 10% cilvēku. īpaši lab-♥-īgi aiz tam, ka pats kādu 1/2 ekrānlaika esmu viņos ierakstījies.
karroče, es nekrāju ne autō un tanku modelīšus, ne karstos, ne aukstos ieročus, ne markas, ne krūzītes, ne zvaniņus. kad ir no kā, krāju kāpostu tak ne lai man "būtu" - šķiros no tā kāposta, tikko pietiek priekš tā, kam esmu uzlicis aci. aci es daudz kam esmu uzlicis, tak, ja drīkst citēt Komsomoļcu prēmijas laureātu Jonu Avīžusu (Zaudētā pajumte - izdevniecība "Liesma", 1975.), man tik vien ir, kā piepirstas bikses pie pakaļas un vēl ne tuvu ne tie labākie darba rīki priekš fotografēšanu - nu, knipucīti labāki, kā mediokri dāvā bērniem uz pamatskolas beigšanu, ja viņi izrāda interesi par fotkāšanu. OK, vēl mazliet kuhņas pričindāļi un grāmatas - jā, lenteņa lentas diezgan, lai varētu vismaz līdz Jelgavai izritināt.
krāju značit, saprašanu un iespaidus. visu mūžu esmu bijis vismaz uz 1/2 slodzi professionāls revolucionārs - dažus gadus arī pilna laika professionāls revolucionārs - strādāju LPSR Revolūcijas muzejā ta par inženieri - metōdiķi, ta par skaņu ierakstu laboratōrijas vadītāju. nu, karroče, kādu 1/2 ekrānlaika man izdevies tā ierīkoties, lai maizes darbs nebūtu kliedzošā pretrunā ar to, ko te par "hobiju". oi, netīk tas vārds - jo raugi - tas tā velk uz tādu kautkādu amatieru padarīšanu, tak es, perfekcionists būdams, visu daru vai nu perfekti vai nedaru nemaz vai arī daru pa roku galam. un pa roku galam es daru visu to, ko daru tikai tādēļ nezinkādēļ, visu to, ko vajag 1-kārši tāpēc, ka vajag un visu to, ko daru smieklīgi minimālas atlīdzības dēļ. karroče, bildēju, filmēju, rakstu.
panākumi galvu reibinoši - divas filmas gada labākās neprofessionālo kīnōmotogrāfistu skatē, viena otra labākā, balva par labāko operātōra darbu aizmirsu kurā gadā, labākā dokumentālā filma Baltijas Kara apgabalā - nu, Baltijas (Latvija, Lietuva, Igaunija un Lēniņgrāde) festivālā pagājušā gad-100-ta 86. gadā vai.
P.S. autogrāfus arī nekrāju, tak Ineses Paklones, Evas Mārtužas, Sandra Rīgas, Mika Boksa, Tīrona, Ļenas Tregubovas un vēl daži dabistiskā veidā iekrājušies.