CSDD, ehhh... Kā visur, ir tur labumi un labuļi, ir... nu arī... ne visai... Vakar biju kolēģim palīgā pie papīru kārtošanas, šis izdomājis, kā tikt pie auto, ko sievai lietot. Iepriekšējais autoīpašnieks miris, auto ierakstīts mantojuma apliecībā. Likumi jautri, -- lai šo auto lietotu arī turpmāk, valsts prasa nodevas par auto, kas nav piedalījies satiksmē 2, 5 gadus: irōniski, bet iznāk, ka mirušais it kā valstij parādā palicis... arī Ls 80 ir nauda šajos laikos... Mantojuma apliecība zieģelēta ar sarkanu zīmogu, pie notāra un par labu naudu, -- pēkšņi viena slinka CSDD kases ierindas zose prasa mantiniekam: jūs man to apliecību varat atstāt? Pietika zibenīgas reakcijas komplektā ar vēsu mieru balsī: "Kāds atstāšanai juridiskais pamatojums?" Uz ko skanēja atbilde: "Nē, nu es jau varu arī nokopēt... " Nokopēja ar’. Fiška = šās ciniskās kantoržurkas nekaunībā: šai slinkums kopēt. Cilvēks bez pieredzes varēja uzrauties uz šo provokāciju un ļaut pievākt. Žurka būtu noslinkojusi ar nekopēšanu, bet upurim apliecība gara, mantojuma apliecību vēl vajadzēs daudzkārt un nav grūti ieomāties, ko cilvēkam prasītu šī vienkārši skanošā atstāšana! Atkārtotas iešanas pie notāra, vairāku dienu tēriņi, atprasīšanās no darba + citi bla-bla. Tas mantinieks ir tāls laucinieks, laika un naudas tēriņu vēl vairāk... Negribējās nevienam no mums tālāk kasīties -- faktiski vajadzēja. Kādēļ tas sievišķis varēja atļauties būt tik cinisks? Un tikai slinkuma dēļ, tikai pusminūtes dēļ: kopētājs no viņas 3 metru attālumā?! Kurš to spēj saprast un izskaidrot?
(Tāpat kā Svilpim, vakar mums visiem paveicās un procedūra pēc 7 minūtēm bija beigusies, un visi laimīgi.)
0
0