Haijam, neber sāli rētās

"Pār Raiņa kapu lido kraukļi Un žēli ķērc nav vētrs nav vērts" - dziesmas vārdi

rētās neko nevar iebērt. brūcēs - var!

A Veidenbaumam bija šitā:

Pār kapiem laižas melnas vāāāāārnas
Uz žēli ķērc: nav vērts, nav vērts
Es atspiežos pret kapa krustu
Un saucu līdz: nav dzīīīīvot vērts.

Kas te? Dzejas dienas?

Tu esi iznācis no kaujas liesmām
Kā apskaidrots. Vēl prātā vakars tāls
Ar rūgtām ciešanām un nāves briesmām
Vēl sūrme dvēselē kā rētā sāls.

(J. Sudrabkalns "Padomju cilvēks")

Haijam,

hajam, un kāda krāsa tevi nebiedē?

mice neguļ... laikam, haijam pamodināja ar savu zōlō

junon, nebāzies ar savu veidenbaumu, kur Drēģers dzied. (viņam gan bija vēl drusku citādāk..)

nu, Sudrabkalns laikam arī bišķi nav sapratis..

Junon, trakā ome, ej gulēt!

Labi, jau dodos Un štrunts par visiem Veidenbaumiem, Sudrabkalniem un Drēģeriem.

nu ko, mani tikko piesējuši pie gultas ar kapeļņicu. neko vairs. jāguļ mierā. nu tad, līdz rītam, mīļie.
nez, ko man tur pilina? jāpaosta..

spirt

govoriš?

cik pirksti jau ir?

... vai, mīļā, ta jau tu vēl viegli cauri tikusi... man tavs sroks bij dubultā... bet, lai nu kā, turies mammuķ

haijam traka sieva, pie gultas piesieta, ar kapēlņicu vēnā, ar vienu roku akal mani sasita lupatu lēveros... es laikam tomēr nav tik gudrs kā gribēju domāt visu laiku

desp, nebāzu. neatceros.

... galvenais, lai čigāniete nav uz blakus galda... kā manā gadījienā

gaars, a nu ka uz miegplaci mani midzināt! gaidu, gaidu.. atkal pametuši vienu..