mariins4x4, es tikai par to, ka mūsējiem ir tendence izrādīties uz āru... redz viņma vajag to kruto traktoru kā viņiem tās markas, bet tanī pat laikā ar mazāk kruto var sastrādāt to zemīti tieši tāpat... Lai būtu lielais traktors ar daudziem daudziem zirdziņiem zem pārsega tad vajag arī daudz daudz tās semītes... tā teikt simtos hektāru nevis kā pie mums pāris desmiti hektāri un tad paņem uz kredīta to lielo briesmoni un vēl beigās sapūšas uz visu pastāvošo iekārtu, ka nespēj pavilkt to ērmu... kautkā tā. Var tas samesties uz vienu roku vairāki... Piemēram... es graudus Tu kartupeļus trešais rapsi, bet visiem vajag art to zemītu un tā tad arī uz visiem paņem tehniku...

"Latraps" Zemgalē faktiski ir normāleiropeisks kooperatīvs -- līdzīgs tiem, kuri Somijā, Dānijā.

..ja zirgam 10 saimnieki, nekas labs nav gaidaams, taapat ar tehniku un visu paareejo...

Latraps Letiņiem mānija kā matadoram... 1000Grīdas-reāli ieej 4 veidi grīdas segumi... santehnikas Pasaule... flīžu nams globālisma slimība. bet vispār kas to lai zin... Nav jau arī veikti pētijumi var jau būt ka Letiņiem tie krāniņi tiešām lielāki nekā citur pasaulē un rieksti cietāki

Pēc manas saprašanas tam dzelzs zirdziņam jābūt vienam saimniekam, bet pārējie viņam dod iespēju izskrieties pa laukiem...


Jā jā santehnikas nodaļā puiki bola aces... tādi brīnumi iekš to letiņ zem nav redzēti... to ko dikti vajag nevari nopirkt, jo vienkārši nav

KO TU PLĀNPRĀTIŅIEM PADARĪSI

bet mans stāsts bij par 2-3 čomu kompānijām. ja godīgi Cepur NOzst ja kāds spēj apvienoties

..mocca, prieksh kam citiem dot, lai izskrienas... pats saimnieks var skriet haltuureejot...

Mocca un Dumpīgais, par normāllietojamu preču pieejamību šolaik tiešām taisnība. Ir daudz priekšmetu ar cenu, bet bez lietošanas vērtības.
Visu rudeni, kaut neciešu regulāru šiverēšanu pa bodēm, ik pa laikam apstaigāju apavu bodes, kas iepriekš labā atmiņā palikušas... Tikai šodien netīšām uztrāpījos negaidītā vietā, Dominā, un tiku pie ielas apaviem ar augstu pievienoto vērtību un prognozējamo izturību -- sākot ar jaka ādu, kas stipri izturīgāka par ierindas materiāliem. Var teikt, ka laimējās pie labas sērijas Ecco ražojumiem atgriezties, jo savulaiktirgotāju pārstāvji, cik manīju, nezināšanas u.c. profesionālu īpašību trūkuma dēļ, neprata izvēlēties vērtīgus ikdienas šūžus lietošanai mūsu apstākļos...

Ērtības ziņā Ecco tiešām var ierindot pie vērtības, bet pieļauju, ka kādā no piedāvātiem diapazoniem arī viņiem ir klibošana... Cik nu es savos mazpisānos novēroju tik viņiem še ir tik niecīgs piedāvājums, ka man pat nav vēlmes aplūkot. Kā arī zinu, ka te tā kurpe ir dārgāk kā kautkur citviet plašajā pasaulē...

Mocca, piedāvājuma nabadziba atspoguļo mūsu tirgotāju gara nabadzību. Cebas nodokļu daļa -- valsts alkatību: nespējot apturēt vainīgos, liek maksāt visiem, arī nevainīgajiem. Ja jāizvēlas starp sadārdzinātu s*du un sadārzdinātu preici ar lietošanas vērtību,es, tikko varu, izvēlos lietojamu mantu.

Domāju, ka šodien starp liderīgām rindām ir vērts atkal šo pacelt gaismiņā...

Par nabadzīgo piedāvājumu man tomēr ir radies iespaids, ka tas cilvēks, kas pasūta preci vadās tikai un vienīgi pēc savām vēlmēm. Un nebūt nepadomā par to, ka citiem viņa izdarītā izvēla varētu arī nepatikt. Tas ir visās kategorijās sākot ar pāertiku beidzot ar remontu...

Alkatību varēja smuki vērot pirmajā brīvlaišanas periodā, kad daudzi gribēja ar šiku penthausus celt un lai to izdarītu vieglākais ceļš kā tik pie ātriem līdekļiem pārdot visu ko esi ne tik legāli dabūjis...

Tieši tā jau arī ir, Mocca. Nekāda pārsteiguma. Kapitālisma celšanas stihijā pirmais laiks profesionālajās vidēs, kas bija nostiprinājušās padkomunistu pēdējos laikos, sanesa cilvēkus no citām jomām. Dažus labus, citus -- diletantus ar sākumkapitālu. Vēl arvien tirgotājos ir ļoti lirels diletantu īpatsvars: viņi vienkārši nemāk izvēlēties preci, prognozēt pieprasījumu dažādās patērātāju grupās, dažādām vajadzībām, -- kā Gerkens, kurš lētuma dēļ saņem maksu par vācu noliktavas iztīrīšanu, ieved daudz nelikvīdu, ko tirgo it kā par letu naudu, bet dalai no precēm lietošanas vērtības nav vispār... Kā Fiat-u tirgotāji Latvijā, kas ar škietamu lētumu iemāna cilvēkiem auto, kas faktiski Latvijas apstākļiem nav ne domāts, ne tā būvēts.

... a ččo, normāli... lielākais vairums domā, ka visvienkāršākais bizness ir tigošanās... nu i tāpēc ir - līdzko cilvis tiek pie kkāda sākumkapitāla, tad fiksi taisa andeli... un nav taču svarīgi ko un kā... sākums jau bij kooperatīvu un rumbulas laikos... galvenais, ka tik iet tā šepte...

Ja/kamēr patērētājs ir mazprasīgs un ne īpaši gudrs, tikmēr jau tāda ķeršana uz muļķi iet cauri... Vēl arvien taču par pietiekami nopietnām naudām tiek piedāvāta, piemēram, sadzīves tehnika, kam nav neviena pārstāvja, garantijas darbnīca, rezerves daļas. Veselīgo praksi, kad kvalitatīvas produkcijas tirgotājiem sasaistē bija remontdarbnīcas tika ar viltīgu sūdtirgotāju lobismu izskausta: labi mācītus remontniekus atdalīja no "Elektrolux" leduskapjiem, putekļsūcējiem, veļasmašīnām, tiem pašiem "Ecco" apaviem utt., utml. Mazāk saistību ar atbildību par tirgoto produktu, vairāk muļķu, kuru iekrīt uz s*du, = straujāka preču aprite, lielāka tirgotāju peļņa... Tā iesākās ar sadzīves precēm, beidzās ar banku pakalpojumiem kreditēsanā, = iesākās ar sīkumiem un it ļoti nevainīgi: kaut latviešu folklorai, ko radīji nemācīti cilvēki, sen bija zināms princips "sāk ar adatu, beidz ar zirgu".

Hmmmm Gerkenu tomēr var nolikt līdzvērtīgos svaros ar humpalām. Viņa rūpala zeļ tajos periodos, kad cilvēki nav pirkt spējīgi. Manuprāt ir tā, kad cilvēkam ir mazāk tās naudiņas viņš vienkārši nespēj pārkāpt to slieksni lai nopirktu dārgāku kurpi, kas kalpo ilgāk kā lētā. Domāju tā ir nespēja adekvāti izvērtēt riskus. Mūsu mazajā pilsētā tais saucamajos treknajos gados viņa rūpala pačibēja, bet ak kā sākās krīze tā viņš klāt kā likts...

Patreiz tirgū ir tāda situācija, ka ražotāji vai visādi paŗstrādātāji(fasētāji) tik tālu ir aizgājuši uz priekšu kā gūt topašu lielo peļnu, ka pircējam jābūt tik zinošam kā grāmatas sarakstītas daudzos sējumos... Viens spilgts piemērs ko es uzreiz varu uzrakstīt... piens ko tagad tirgo kg. Pēc visām normām viens litrs piena sver vienu kilo un 30 gramus... No tā izriet, ka 1kg piena nebūt nav litrs piena...

Rīgas piena kombināts negribēja palielināt biezpiensieriņam "Kārums", foršā "vārnusieriņa", cenu, -- pietika samazināt sieriņa svaru par 5 gramiem.

... un leiši sākuši pakot ne 1000 gramus, bet 800 vai 900 gramus... da jebko... a meklējot plauktā pēc cenas lētāko, paņem tieši to, jo svaru n epēta...

O-barss, precīzi, -- un tie, kuri ķer par it kā mazāko cenu, pat nepamana, ka faktiski reizēm nopērk pat dārgāku.

To te joku es jau labi sen atkodu... Man vīra kungs ir uz cipariem... un vienā foršā reizē vēl tajā treknā perioda norietā viņš man arī tā parādīja... paskaties cik beigās izmaksā tas ko Tu itkā lētāk paņem... svars neatbilst cenai utt... Bet tak vēljoprojām cilvēki tic tam ko redz, jo tad reklāmai nebūtu nekādas jēgas, ja neticētu...

Un ne vienmēr veikalā gribās pavadīt daudzas stundas pētot preces. Nav arī garantija, ka pirms mēneša pirktai lietai pēc meneša jau nebūs mainījies svars apr to pašu cenu... ;)