"Ārzemēs", it īapši atjās, kas, kartē skatoties, pa kreisi no punkta, kurā esam... dažādi gadās. Vēl jau ir arī demokrātijas labāko izpausmju gadiem veidota attieksme pret pilsonības labako daļu: tieši tā attieksme, kam pie mums, ja vispār ir, ir maz piemēru. Skotijā imigranti no Latvijas pašvaldība uzaicināja uz pārrunām: "Mēs redzam, ka jūs ļoti enerģiski un daudz strādājat, jums 2 bērni skolā ļoti labi mācās, jums Latvijā laikam vairs neviena radiniekam nav palicis, -- banka rāda, ka visa jūsu nauda paliek te, Skotijā, mums ir vajadzīgi cilvēki, kas ceļ mūsu valsti, -- paldies jums! ... Bet jūs dzīvesvietu, to mājiņu, īrējat par jums diezgan lielu naudu, -- jums taču labāk būtu uzcelt savu māju... " "?!" Latviete, pieradusi pie attieksmes Latvijā, bijusi totālā neizpratnē par šā skotu pašvaldības kunga teikto. "Es?! Man? Kādu māju, par kādu naudu?! Ko viņš te?!" "Mums -- pašvaldībai -- ir iespējas un tiesības segt 50% no kredīta, kas nepieciešams jums jaunas mājas uzcelšanai. Tiesa, ja pieņemsiet šos noteikumus, jums nebūs tiesības šo īpašumu pārdot." "Pārdot?! Man savu māju, par tādu naudu?! Na-a-a-afig pārdot, -- man 2 bērni!"
Nekādas fantastikas, nekādu pasaku. Šī dāma savā jaunceltajā mājā ievācās jau pirms 3 gadiem. Runa par to, kam kur un kādēļ mūsu cilvēki ir vajadzīgi. Latvijā vajadzību pēc šiem 3 cilvēkiem neviens neizrādīja. Skotijā šie cilvēki, nu jau visi 3, ir savās profesijās labākie un darbstāža kategorijās labākie, par labākajiem profesionāļu atzītie. Valstiski stimulētie un = arī piesaistītie, skotu valsts iegūtie.
0
0