varbūt jautājums varētu būt - cik mēs viens otru iepazīstam? Ko īsti par otru cilvēku zinām, pirms pieņemam lēmumu - der, neder?
Vai nav tā, ka ievērojam kaut kādas detaļas, kaut kādas darbības, sajūtas, kas atsauc atmiņā nelietīgo draudzeni "Pieredzi" un vispārinām? Prāts piedāvā kādu stereotipu, un mēs to pieņemam, nepārbaudījuši, nepārliecinājušies?
Vakar ar fonā bija filma - ar aizsietām acīm un domājot, ka tā svešiniece, vīrs iemīlējās sajūtās, ko sniedza paša sieva, bet ikdienā bija šo jau noracis...