Mocca, arī šodien, kad Amatā vairs "tikai" + 150 cm līmenis atlicis, nobrauc bez peldēšanas, tad varēsim paštukot, cik ļoti vēl gribēsies kādu peldināt... Šorīt konstatēju/uzzināju, ka pirmdienas pusdienlaikā tā šarmantā būtne, kas kopā ar savējiem taisnajā krāču gabalā šūpojās ar tīši īpaši augstiem palēcieniem gumijas laivā un pēc tam nesa laivu caur krūmiem atkārtoti, lai to pašu gabalu izmauktu vēl un vēl, bija enerģiskā kordiriģente Agita Ikauniece -- sejā smaids plats kā puravardei, no auss līdz ausij, airis krampī, acis blinkst pa lielu gabalu... az-ART-s!
Savukārt kajaku liemeistari, ieskaitot dāmu ar iesauku Finka, kas ar kajaku arī no Jagalas ūdenskrituma veiksmīgi un prasmīgi lekusi, burzījās pa Līgatni, palaida uz leju sanesumus un baļķus: viņi kajakus varēja apnest, bet viņi patīrīja upi, lai vietējie pie upes lieki uzplūdos neapslīktu, -- forši apzināties, ka tais vietās bija daudz cilvēcisku, prātos un jūtās veselīgi atraisītu čomu!