ui... tiktakam domāts bij...
... bet, vilkam piekrītu pa visiem simts   

Es domāju, ka ne ikviens var izpīpēt kādu citātu.    

   var gan... bet, vai ir iekāriens,,,,

Nu davai, pamēģini.   

Nav ne varēšanas, ne iekāriena. Vēlreiz izlasīju to Voltēra teikto. Nu dikti piestāv šai diskusijai...    

prāts bez saprāta ir neprāts... bet pavasarim der   

Šitais atslodzei, tas labi... Bet sanāk reizēm tādas situācijas, kad cilvēki pēkšņi ņem un gaida uz tevi, konkrēti uz tevi, ko teiksi, ko darīsi, ko nolemsi... Ko darīt tad??? Prijomčiks- kaut ko pasaki uzreiz, bet kaut ko daudz maz jēdzīgu, kad būs ko teikt...

Vilk, atslēdzies no darba. Te ir virtuāla vide.

Ube- a mans darbs jau arī ir virtuāls

u nastojaščevo džentļmena vsegda jesķ čevo skazaķ... :))

čo to ja tut razpizdjelsja! © Valdis Atāls

Nu, šitais Voltēra citāts pavisam dūņās...    
Ir cilvēki, kuriem ir ko teikt, bet nevar aiznest līdz klausītājiem, jo nemāk skaiti un jestri to darīt,
ir, kuriem nav, ko teikt, bet gribās padižoties un tad nu visi mēģina neapvemties klausoties...
Bet izcilu - sadzirdēs vienmēr!
Tā kā nevajag...    

   Har -       

malipka - Bet izcilu - sadzirdēs vienmēr!
paldies, paldies!    tak tomēr gadās, ka sadzird ne sadzird, atcerās vai neatcerās, tak tad, kad ir jau PAR VĒLU!          

Izdzīvo savu dzīvi šajā pasaulē, bet..neesi no tās!!

es tomēr vienmēr esmu pozitīvi apbrīnojusi tos, kas māk liet. jau skolā ejot - vispār mācījos ļoti labi, gandrīz teicami, bet pārsvara to panācu ar rakstu darbiem, jo stāvēt pie tāfeles un smuki liet es nemācēju. faktus nosaucu un viss. bet bija tādi, kas par tēmu zināja kādu pusfaktu, toties runāja ilgi un skaisti. neba jau sliktākas atzīmes par mani saņēma. tikai eksaktajos priekšmetos tā nevarēja, bet pat ģeogrāfijā tīri labi gāja cauri.
un tagad man tāds darbs, ka reizēm jāstāv priekšā ļaudīm un dikti smuki jārunā. nekā briesmīgāka nevar būt priekš manis. cenšos jau, bet nesanāk.. tad arī apbrīnoju kolēģes, kuras dzirdu smuki runājam pa pusstundai - i tur daiļi citātiņi, i asarbirdināmie teksti pa vidu. nu, smuki, goda vārds. man patīk, bez liekuļošanas. kaut arī pateikts nav nekas..

Haijam, šitas no mana vīra skolas laikiem. Vidusskolas vēstures eksāmenā viņš izvelk biļeti Ļeņina "Jaunatnes savienības uzdevumi". Protams, ka nezina ne bū, ne bē. Klasesbiedrene pagūst pačukstēt: "Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties". Nu viņam tikai to vajadzēja Nolējis kādas 10 minūtes par mācīšanos. Beigās skolotājs pajautā: bet ko tad mācīties? Viņš: nu kā, iegūt izglītību, bla, bla, bla... Skolotājs: Komunismu mācīties. Četri!

Manā darbā arī dažkārt gadās, ka tūrists uzdod jautājumu, uz kuru es īsti nezinu atbildi. Tad galvenais ir neapjukt un iziet no situācijas. Līdz šim ir izdevies     

nu, pretēji tam, kā varētu šķist, es arī ne ļoti ilgi no vietas 1 pats liet spēgīgs. vienkārši ikdienā radis pie tā, ka visi mēģina pārtraukt ar "bet ES!!!, bet MAN!!!, bet MAN 1 elektriķis teica!!!".    

harald, te (virtuālajā vidē) nekas īsti nevar šķist, jo tie, kas rakstiski daiļi un galvenais - ilgi un gari izsakās, ļoti bieži mutiski to nespēj. es ar no tiem. tāpēc bieži ir pārpratumi. zinot, ka es rakstu darbus veicu, mani aicina teikt veltījuma uzrunu no kāda konkrēta bariņa. bet tādas lietās, kā jau teicu, esmu pilnīgi bezpalīdzīga. atsaku, mani nesaprot, apvainojas. saprot tik tad, kad nespēdama atteikt, norunāju, un tas ir pilnīgi garām..    

haijama-x - ne tikai var, bet arī šķiet, tak droši jau neko nevar zināt.