Tā sauktā tukšā lepnība ir tāda pašapmierinātība, ko uztur
vienīgi pūļa viedoklis, un, kad tas zūd, tad zūd arī paša
pašapmierinātība, proti, tas augstākais labums, kas katram
mīļš. Šā apstākļa dēļ tas, kura lepnībai pamatā ir pūļa
viedoklis, ikdienā allaž ir norūpējies. Viņš nopūlas un
izmēģina visu, lai tikai saglabātu savu reputāciju. Pūlis
taču ir svārstīgs un mainīgs, un tāpēc, ja labo slavu
nesargā, tā ātri izgaist. Turklāt tā, ka visi alkst pūļa
atzinības, tad katrs viegli aizēno cita reputāciju un visa
minētā rezultātā, tā kā apstrīdēts tiek tas, ko uzskata
par augstāko labumu, rodas milzīga vēlme citam citu
jebkādā veidā apspiest, un tas, kas galu galā izrādās
uzvarētājs, savu lepnību vairāk var pamatot ar to, ka
kaitējis citiem, nekā ar to, ka darījis labu pats sev.
-- Spinoza
0
0