bija mums te reiz... minējām dzeju... varbūt šoreiz prozā???
Tuvojas nakts. Televīzijas programma ir beigusies. Viņi dzer sarkanvīnu kamīnzālē uz felicitas veselību. Viņai ir kādi noslēpumaini svētki. Pelēkbaltā, smaga zīda kleitā ar sarežģītiem burzījumiem un faltēm viņa nekustīgi sēž, atspiedusi puskailo muguru pret kamīna stūri, glāsmaini viz sudraba rotas, un viņa smaida. Glāzēs šūpojas sarkanais šķidrums, un atskaņotājā skrapst Toms Džonss.Justs, apskāvis Trūdes plecus, viegli līgojas mūzikai līdzi. Miķelis urķē kamīnā ogles, sīki knikst Ievas adāmadatas, Saša ēd ķiršu kompotu, spļaudams kauliņus pār Miķeļa pakausi kamīnā, Zigfrīds, atgāzis galvu, Pūš cigaretes dūmus vijīgos lokanos apļos, tumsa lāso zāles pakšķos, atmaldījies vējš nodrebina plato stikla sienu, kādā istabā zvana sajucis modinātājs, Džena ķēdes gurdenā klaboņa, šļakst vīns, skatieni maldās sarkanīgajās, karstajās ēnās, spīd sejas, pēkšņs smiekls uzdzirkstī tumsā, šļakst vīns, kaut kur skribinās žurka. Trūdei pār vaigu noslīd asara, Sašda klausās Ievas plastmasas auskaru tikšķos, Felicitas piere ir bāla un trausla, Zigfrīdam kalst lūpas, šļakst vīns un pil tumsa caur sarkano ogļu kvēli. Plate beigusies. Neviens nepieiet uzlikt otru pusi... (c)
0
0