Maniem vecākiem bija draugu pāris, kuriem bija divi dēli, tieši tādā pašā vecumā kā mēs ar māsu. Viņu mamma mūs citādāk kā par vedekliņām nesauca. Un tas bija pilnīgi nopietni, nevis jokojoties. Kad es apprecējos ar savu vīru, viņas dēls tieši bija armijā, un viņa visā nopietnībā man pārmeta, ka es neesmu viņu no armijas sagaidījusi, kaut man savu mūžu nebija pat prātā nācis ar to puisi pat bučoties, kur nu vēl precēties
Lieki teikt, ka mana māsa arī neapprecējās ar otru brāli. Tā ka tik viegli nemaz nav, bērniem precību jautājumos var būt pilnīgi atšķirīgas domas no tā, ko iecerējuši vecāki.