Nu jā, neparastā, diskusija atkal ievirzījās ne par tēmu, visi kavējas bērnības atmiņās    Nezinu, kur ir Madonas bērni, mums Rīgā Bastejkalns pilns ar bērniem, par citām vietām nemāku teikt.

Bērni sēž pie kompjiem.

junona bet tiri feini sanaak pakaveties      bet konfliktiem un kaskiem   

Ubei daudz taisnības, diemžēl. Es savai mazulei saku: iziesim ārā, viņa negribot, lai es labāk inbox spēlītes atļauju paspēlēt    

Mums Daugavgriivas salaa skraida vieni tikai beerni no nelabveeliigajaam ģimeneem.Beernu laukumaa vecaaki izveduši beerneļus ilgaak par stundu- divaam neseež, bet vienus arii neatstaaj.

Mana mazmeitiņa gan prasaas aaraa, bet vienu nelaižam, viņa taada fiksaa, kaa izlaiž, taa pazuud, kaut pieteikts tikai zem logiem staigaat.

Es te centrā bērnu vienu pašu pat gribēdama nevaru izlaist, sētu jau vairs nav, visas pārvērstas par mašīnu stāvvietām. Bet, ja godīgi, tad es arī ilgāk par pāris stundām nevaru izturēt ar viņu parkā.

man jau nu arii nepatiik beernu laukumaa uz soliņa seedeet, un taa nu sanaak, ka beerns ir maz aaraa.vasaraa gan uz juuru ejam regulaari, kad vien nav jaastraadaa.

Mana meita arii centraa izauga, reizeem gan laidu pagalmaa, bet tie centra pagalmi briesmiigi, toties, kad paarbraucaam uz Juglu ,pie paša ezera dziivojaam, tad gan beerni no riita kaa gaaja, taa vakaraa tikai maajaas, bet tad viņai jau bija 15 gadi.

Manējā iet bērnudārzā, tur jau katru dienu iet ārā, tā ka nav nemaz tik traki.

gadus 10 dziivoju centraa Briiviibas ielaa, nevareeju tikt aaraa, jo taa bija saimnieka maaja, žeel beernu bija.puika jau lielaaks, tas vareeja ar draugiem liidz Juglai aizbraukt pats.mans sapnis bija dziivot Riigas nomalee, tuvaak dabai, tad nu beidzot izraavos.

Y. green green grass of home. :(

Es visu mūžu esmu centrā dzīvojusi, te es pati izaugu, pa sētām vazādamās, mani bērni arī vēl drusku paspēja sētu romantiku izbaudīt, nu mazulei vairs nesanāk. Vasarās gan vienmēr dzīvojām Jūrmalā, tā ka par svaiga gaisa un ūdens trūkumu nevaru sūdzēties, un ļoti ceru, ka no centra mani arī ar kājām pa priekšu aiznesīs    

centraa man patika dziivot, kad veel beernu nebija, vareeju atgriesties naktii maajaas kaajaam, nebija taksis jaaņem, viss pa rokai- teaatris, krogi... utt., kultuuras nami...

Man tāpat kā junonai nav nostaļģijas, jo tagad arī labi.
Lai gan ziemas bija sniegotas un vasaras ne tik lietainas, bet tā jau klimata problēma

..bet, nostalģija, jau nav nekas slikts... man ,arī tagad labi, bet patīk lietas, ko atceros ar smaidu... pat sajūtas ... un, kad atceros, cik mana mamma bij skaista, jauna... kad, omi-muldoņu   (plūmīte no ābelītes nav tālu nokrituse) ar bezgala lielo vitalitāti, ... un, ūdens pumpi pagalma vidū... un, resno runci muri...    un, to nelegājo cūku...    ... neziinu, par cik, kas bij zaļāks, bet-tas vienkārši bij   

Neviens jau nesaka, ka slikts, vienkārši vai nu ir, vai nav. Mums ar Adeli nav, tev ir, vēl citiem ir. Nu forši    

nu, man Rīgas nomalē pagāja bērnība un katru dienu uz kalna vai uz Mežparka slidotavu. 7-dienās ar slēpojamo autobusu ār-1/2 Rīgu. marta brīvdienas Kulitēnos, vēlāk katru 6-dienu un 7-dienu uz Bākūzi luģēt.

   vai ta Latvijā ir tāda vieta KULITĒNI...

mes ar oli tadas nostalgiskas atceramies vecaas receptes,bernibu ,agro jaunibu..   
mes te visssenakaas taapec laikam