Autoriem (mūzika, literatūra..) ir vienošanās ar aģentūrām par to, cik % būs administrēšanas izdevumi no iekasētā, un tie nav lieli. Un katru gadu ir atskaites tusiņi, kuros atkal paši autori balso un izvērtē admin atskaites. Protams, aģentūras pašas, ņemot vērā ārzemju pieredzi, domā, kā un kurās pozīcijās tās tiesības darbināt. Viņām ir datu bāzes, un arī medijiem (radio, televīzija u.tml) ir pienākums sniegt atskaites par atskaņoto. Tad % aptuveni var izrēķināt, cik bieži un kādi autori tiek atskaņoti. Tad % to arī izdala pa galviņām. LaIPA ( Latvijas Izpildītāju un Producentu apvienība) ļoti naski cīnās par to, lai lielveikali, kuri atskaņo mūziku, maksātu. Tur iet baigais cīniņš, bet doma ir to atlīdzības apmēru piesaistīt veikala kvadratūrai. Un, lai pierādītu, ka mūzika tiešām veicina tirdzniecību un par cik tieši, tika rosināts vienā no lielveikalu tīkliem veikt eksperimentu. Proti, mūziku kādu laiku neatskaņot, tad salīdzināt tirdzniecības rādītājus. Domāju, autori ir apmierināti, ka viņu darbi nu vairs nav paši par sevi saprotams nācijas ieguvums. Arī gleznu tālākpārdošanu, piem., izsolēs ir jādeklarē, un autors ir tiesīgs saņemt procentus. Ja vien ar dizainu tā varētu.
0
0