’’Vai man dievinj, septinj krievinj!’’ - labais teiciens            

Chikitaa! > :) NO tālāk no psiholoģiskas nelīdzsvarotības, jo labāk, bet -- ne tik tālu, lai ainava vairs nebūtu saredzama vērošanai iztālēm.    

   apzagts GERKENS   ... sajūsma par to, ka būs tuvāk tautai... varbūt...

Es arī sajūsmā, ka neapzaga tantiņu ar pēdējo zārka naudu    

Olita, vai ta’ Gerkens tālu no tautas bija, kad tirgoja to, ko tauta var nopirkt? Par ko sajūsmināties, ja kāds apzagts, -- ko par tādiem jūsmotājiem teiksi, ja -- nedod, Die’s! -- kāds apzags... kādu, kas Tev tuvāks par Gerkenu?   

sakot,jo ilgāk cilvēks spējot par kaut ko brīnīties,jo ilgāk viņā saglabājies bērns... es te nedomāju <<bērna prātu>>... jāatzīst,ka es vēl spēju reizēm par kaut ko ļoti,ļoti sajūsmināties un priecāties... piem.,par interesantām ,neparastām dāvanām,par cilvēku nesavtību... par to,ka es pati esmu brīnums,ka esmu te ,jo varēja taču gadīties,ka es te nebūtu   

Henriet, pat tām tantiņām, kam ne tikai nozog, bet arī nolaupa zārknaudu, uzreiz visas avīzes un aģentūras vienlaikus netaurē.

mariņ, nu es ar tevi mīlu... tak, rimsties-mūs var pārprast   

"Gribu apēst Tevi"... brīnos! Čik, kam tas domāts?   

māriņ- lasīt proti?... akcents uz to- tuvāk tautai... apzagtai tautai... un ,Gerkena preces, parasti saplīst jau otrā dienā, lai cik lētas bijušas... a, pašam māja kā Saules karalim-jo uz lēto preci uzvārījies- tāda simboliska zagšana...    

... vispār... tv blakus,... ta nu piefiksēju šito ziņu, bet pamatos, man pie kājas , i gerkens, i marīns   

brīnīties un sajūsmināties vienlaicīgi-tas ir kaifs... vai ir gadījies,tauta?

... ir gan, es tādas reizes saucu par dvēseles gavilēm... piemēram uzrāpjoties kādā kalnā, vai pie kāda ūdens krituma... Tu skaties un brīnies, ka tiešām to redzi...

par cita neražu gan nekad nelīksmoju, lai cik pretīgam tipāžam ar nebūtu gadījies..

bet šovasar secināju, ka visstiprāko un saviļņojošāko sajūsmu manī rada dabas spēks un skaistums. tepat mūsu Latvijā, pie jūras. nekas cits.

pienene -    

Juus sakaat, ka juusos apbriinu rada daba??? Man tas ir cilveeks, kas manii izraisa apbriinu.Dazhreiz liekas, nu, kur Tu taads briinuminjsh esi radies, tik forsh, tik pareizs, tik smuks.Uijj, ka Tevi taadu jaukuminju apeest vareetu.   

   Čik, ir dzirdēts teksts - tu tik forša, ka varētu apēst... kanibāli tādi!   

Arī man tas ir bijis cilvēks... un jo biežāk mums tādi brīži gadīsies... vienalga vai cilvēks, vai daba, vai mūzika, vai tikko cepti pīrāgi... jo laimīgāki jutīsimies...

latvietis latvieti jau tāpat ēd vai katru dienu,tā,ka pat izbrīna vairs nekāda   

čikita,tieši pēdējā laikā vēroju cilvēkus... daba tikai kā piedeva... ja gadās atklāt kādu interesantu tipāžu... tas tiešām ir brīnums... interesants-tas ir ar neordināru domāšanu apveltīts,spējīgs izdzīvot šajā pasaulē,nezaudējot savu sirdssiltumu,savu dvēseles skaidrību,neskrienot un nedziedot līdzi pūlim