Junon?!!! Ļoti neprecīzi... Baltvilku Tīrmanis lēkmē ar cirvi apkapāja, Džonīti izārstēja, Ilmāru -- ārstēja. Tad Džonītis kopā ar citiem dzejniekiem no Daugavpils puses iebrauca Rīgā, sastrīdējās pālī ar jaunajiem ģēnijiem, izkāpa no busiņa un man līdz galam nepasakāmos apstākļos viņu sabrauca beigtu cits auto. Ir tāda fīča, kam zinu upurus, bet nezinu izskaidrojumu: ja vecis pēc 40 pārāk strauji atmet alcodzeršanu, kā ar nazi nogriež, tad -- kardināli pieaug iespēja saslimt ar epilepsiju ļoti smagās paketēs kopā ar visu ko citu. Man zināmi vairāki tādi gadījumi, -- šis bija viens no tiem: ar Ilmāru. Vecis nenoliedzami talantīgs, -- pēc ārstēšanās pirmā pēcnelaimes lielā kursa, viņu glāba MMD žurnāls, Latvijas Radio, Vides Vēstis, Vides Filmu Studija -- maksimāli noslogojot ar darbu, ko viņš prot vislabāk: gatavot populārzinātniski interesantas publikācijas visos iespējamos medijos.

Sasch, es taču neuztveru personīgi, es vienkārši piedalos sarunā    Bet tas ir fakts, ka lielai daļai cilvēku par manu profesiju ir visai attāla nojausma, kas robežojas ar tekstiem - tev gan labi, tu tik braukā apkārt uz saki: skats pa labi, skats pa kreisi. Acīmredzot bijusi negatīva pieredze kādā braucienā, kur gids neko citu jēdzīgu nav spējis pateikt. Mans pašas dēls savulaik uz pasaules hoķa čempionātu Ķelnē bija aizbraucis ar tūrisma firmu, starp spēlēm bijušas arī ekskursijas. Un gide tieši tā arī teikusi: pa labi ir Ķelnes doms, bet varbūt arī nē         

Manuprāt, junona2 izklausās labs gids, jo ir forša kā personība! Pieļauju, ka tūristiem ir jauki uzturēties viņas kompānijā un veiksme, ka tāds cilvēks prezentē mūsu valsti!!   p.s. tas nebūt nenozīme, ka dalu un atbalstu viņas viedokli dažādos diskusijas jautājumos!   

Arī pašai ceļojot..vairāk fascine pavadonis-gids... nevis tas , ko viņs stāsta! To tacu galu gala goglēē var atrast!   

Draciinij, piebildīšu, ka, neatkarīgi no tā, ko Google rāda, Mārai Skrīvelei nav nekādu problēmu ar Pūres kolēģiem Pūres dārzos, -- viņa reizēm mājās ir bijusi retāk nekā tais dārzos... :))

Klasika, bet tas jau ir tikai labi, ka nedomājam vienādi, citādi taču nebūtu interesanti    

nu ar tiem gidiem ar nebūs tik vienkārši, tāpat, kā ar auditoriju, vieni varbūt vēlēsies konkrētību, vairāk par cilvēka personību kā tādu, bet citiem būs vienaldzīga tā personība, bet vairāk intresēs šovs ar un ap to personību   

Par mani pagaidām neviens nav sūdzējies, tā kā laikam būšu gana laba          I šovus taisu, i taisnību stāstu, i perosnība esmu    

laacīt- ja nepamanīji, tad Tev personīgi atļaušos pačukstēt, ka es NEIESAKU paļauties uz tanti Gūgli..    

... junon- a man kaut kā caur miglu likās, ka Tu taisnoties sāc... un aizstāvēt profesionālo mundieri...
ja atceries, tad man bija arī personīga interese šajā jomā...    

... taču pēc pieredzes- gidam vispirms ir jābūt personībai.. ar savu harizmu.. ne tikai sausām zināšanām un domāju, ka piekritīs man jebkurš, kurš kaut reizi bijis kaut vienā ekskursijā..
stāstījumā jāieliek daļa no sevis- citādi jebkurš var paņemt gatavu tekstu, ko aunu un aitu baram priekšā nolasīt...

Dracīinij, es pilnīgi neko nezinu par Saschas minēto Timermani un viņa iespējamajiem stāstiem un kādiem vietējas nozīmes stāstniekiem: minēju tos, kuri zināmi gana tālu pāri funkcionālu būdiņu, ciemu un pagastu robežām un kuri attiecīgajās vidēs ir autoritātes, arī no dižpilsētas Rīgas skatoties.

+ Kandavas apkaimē var sameklēt Rolfu un Luizi, iepriek’[s sarakstoties, kontaktējoties juuraslaivas.ell-vē, -- upē nemetīs, toties kā tagadējo netradicionālo biznesu kopēji šie abi organizē laivošanu gan Latvijā, ir vairāki atbalsta punkti un gana labs serviss, akcentējot drošību ekstrēmās vidēs, kā arī pa Eiropu, -- cilvēki ar atraktīvām izpausmēm, labām zināšanām un arī info eksursijām nenogurdināti/nenodrilļēti.

Es netaisnojos, kas man ko taisnoties, un kāds nu tur tas mundieris, pati zinu, ka ir visādi gidi, sevišķi tie, kas kādu svešvalodu pieprot. Daudziem šķiet, ka ar to vien jau pietiek, lai varētu strādāt šajā profesijā, un tiešām ir tādi, kas no grāmatām un papīriem arī lasa    Lieta tāda, ka mūsu profesijā trūkst cilvēku, jo ne katrs ir gatavs braukāt visu vasaru apkārt bez brīvdienām un svētkiem, prom no ģimenes, tāpēc firmas strādā ar tiem, kuri piekrīt to darīt. Diemžēl, faktiski ir tā, ka mūs jau neviens nevar pārbaudīt, viss tas, ko stāstām un darām ir atkarīgs no mums pašiem, no mūsu sirdsapziņas un godaprāta. Es nespēju saprast, kāpēc cilvēks strādā šo darbu, ja var pateikt: kā man tie pensionāri ir noriebušies          

   
jā sašiņ,
vari čukstēt vai kliegt, bet nekad nav pamanāms neesošais   

Šķiet, ka gida grūtākais pienākums ir tieši tas neredzamais darbs- savākt un vadīt to tūļīgo baru, tur nervus vajag točna biški stiprākus kā man. Arī aizpildīt to tukšumu, kas rodas, dodoties no viena objekta pie otra.

Bet tā stāstīšana uz vietas, nu to par grūtu neuzskatu. Tāpat katram mītam ir n-tās versijas, un to patieso izstāstīt nu nekādi nav iespējams, jo tā vienkārši nav zināma. Arī arhitekti- lielākoties ir pieņemts, ka vot to namu reāli būvējis tas arhitekts, jo tajā laikā, bla-bla-bla.. Pat par Pulvertorni dažādos avotos ir dažādi stāstiņi... Var jau pieņemt to "oficiālo", bet, par oficiālo tas kļuvis arī tikai nejaušības pēc. Tāka ir vienalga, vai melo apzināti, vai melo to, ko citi liek, tā taisnība tāpatās līdz tām ausīm nenonāk.

... čukstu vēl klusāk...    

Uj, un tas mūsu jūgendstils ar pakešlogiem...

vilks- vispār nekada sakara te ar pakešlogiem un jūgendstilu...
par šito vispār vajadzētu dažu labu uz ’sērkociņkastītēm" pārcelt piespiedu kārtā.. nu teiksim Zolitūtē.. ( sorry-šausmīgi nepatīk tas rajons)...

Jā, vilks, man ir nācies būt gan par psihologu, gan par medmāsiņu, gan par aukli    Un kas attiecas uz patiesību, tad es, piemēram, meklēju to pa visiem iespējamiem informācijas avotiem un izvelku vidējo aritmētisko, ja tā varētu teikt. Un ar mītiem pārāk nevar aizrauties, tos var pastāstīt kā rozīnīti, bet neviens sevi cienošs un profesionāls gids uz mītiem un leģendām stāstījumu nebalstīs.

Saša, bet es jau dzīvoju "sērkociņkastītē" Zolītūdē...

vilk!
bet kāda var būt runa par arhitektūras stiliem, ja celtne būvēta gadsimtiem, karos postīta un pēckaru gados atjaunota? Takš Domam ir vairāku arhitektonisko stilu elementi, vai pieņemam, ka īstais būs senākais? Bet ja ēka nopostīta vairāk par 50% un atjaunota jau citā stilā?   

.. vilk- tad tāpēc Tu par to stilu tā satraucies???

Lāci, arī tāda informācija ir pieejama, ja ēka tiešām ir vairākkārt pārbūvēta. Un Jūgendstils ar visiem pakešlogiem (dažās mājās) ir ievērības cienīgs jebkurā gadījumā, jo tāda kvartāla kā mūsu Alberta, Strēlnieku, Antonijas, Elizabetes nav nevienā Eiropas pilsētā.