Patiesībā... es arī esmu sākusi smieties balsī, man par laimi vien kolēģe blakus    

citus "paraut" līdz savam priekam vai sāpei..
provēju. tāds darbs. vairāk jau tiem priekiem. pašam jau šķiet, ka traki labi izdodas.    

... garšīgi smiekli... lipīgi smiekli... esot man raksturīgi
... raudu vienatnē... bet tad no sirds... palīdz
... laimes asaras...

Bērēs raudu arī kopā ar citiem... sevišķi tādās nejēdzīgās... pāragrās..

nu ... ja par bērēm... es ļoti reti raudu... laikam jau viss izraudāts iepriekš.   ..esot jāpriecājas,jo dvēselīte aiziet mūžībā.   ..jāvelkot kaut kas balts arī... jo balta dvēselīte
... bērēs... vēroju,kāds laiks... bieži atbilst aizgājēja dzīvei... emocijas man ir tad ,kad spēlē..   .īpaši,ja saksofons... gadījies būt tādās bērēs.
... man liekas,ka tieši bērēs var parādīties visa emociju buķete,kas tev ir

.. tā smiešanās balsī un vienatnē man arī pielipusi no tautas...

Kamēr ir emocijas, cilvēks ir dzīvs! Vienalga kādas, bet ja nav nekādas... nu nafig tos zombijus!!!   

Vakar skatiijos filmu Scary movie 3 - nu tiiiiiiiikkkkk stulba filma, bet smeejos liidz asaraam... Laikam ir taadas dienas...

Un TV arī rada emocijas... SVEICIENS UŠAKOVAM    

kā Vovočka teica aņukā par karnevālu - a ja odenusj vesj v koricjnjevom, budu gavnom i budu vsem portjitj nastrojenjije!    

vesj v koricjnevom   ... kad uzvedām <<Rausīti>>... viņš arī viss bija brūns ,ar brūnām lielām pogām   ... bet priecīgs    ... un visi priecīgi ,jo viņš bija gardais    piparkūku vīriņš

jaukāk jau būtu ar savu prieku dot citiem prieku, bet kam tagad viegli

varam jau brīnīties,bet tie<<dzirkstošie >>cilvēki arī tagad ir sastopami īpašii tad besījas tie drūmie ļautiņi,jo nevar saprast,par ko gan tie pirmējie priecājas