... nebija mērķa kādu iedzīt stūrī. Tomēr patiesība (un ja nu Ādmīdiņš apvainotos?) prasījās uz āru.
Ixxi paustās rindas no Vācieša... Tur blakus arī tādas:
"Tie, ko par māksliniekiem sauc
ar puķēm netirgojas,
viņi izdala cilvēkiem
smaržas
un, katrs pēc savas varēšanas,
taisiet tām smaržām
nesējus"
Te varētu būt atbilde par dzejas standartiem (jo košers arī kvalitātes standarts. Tā sertifikāts gluži kā ISO vai līdzīgie tam. Ir Laimai, Dzintaram, kam tur vēl).
Dzeju katrs pēc savas varēšanas (vēlēšanās, tā brīža noskaņojuma) smaržojam, sajūtam, izprotam.
Un pie kājas, vai kāds (un kuram būtu tādas tiesības??) ir vai nav piešķīris košera sertifikātu.
Katrs piešķir savu sertifikātu.