labi,mēģināšu kaut ko vairāk par to dzejolīti uzdoto:)
turpinājums!!!
Vienam tēvam trīs dēli.
Un tādu tēvu pasaulē bez skaita.
Skaidrs,ka trešais ir Antiņš.
Skaidrs,ka pirmais - īsts maita.
Bet,kad Antiņš iziet pasaulē
Sirdi krūtīs un garozu somā,
Ko dara otrais dēls?
Par ko otrais dēls domā?
Tas pirmais, zinām jau- pirmais.
Tas trešais-ar sirdi cēlu.
Bet mūžam sena ir pasaules sāpe
Par tēva otro dēlu.
Jo tas otrais gan skaisti prot runāt
(Mēs dzimtenei sevi dodam!)
Bet vienmēr nodod to trešo,
Ka tik ar pirmo pa godam!
Man ļoti žēl, ka es
Piedzimu mazliet par vēlu.
Es nebūtu ļāvis dievam radīt
Tēva otro dēlu.
Bet vienāds attālums mani
No pirmā un trešā šķir.
Un otrais tēva dēls
Manī pašā ir.
Kā otrais tēva dēls
Es uz vēdera lienu
Starp viņiem abiem,
Kad viņi viens pret vienu.
Vēl Antiņam nav zelta drēbju,
Bez zirga vēl un bez piešu.
Un tāpēc es zinu,
Es pie pirmā brāļa iešu.
Bet Antiņš jau sudraba zirgā,
Sudraba zobens rokā.
Tagad jāizvēlas,kur iet-
Ak dievs,kas par mokām!!!
Drīž ar zelta zobenu
Antiņš kraukļus sitīs.
Bet,ko tad - ja kritīs?...