Kas tas par policistu jā nevar pie laternas piepisties..:))

:DDD
Nu ja maigon.
Teiciens vietā.
Bet manis aprakstītajā pastāstā bija parastais homonesapiens:P
A kāda tur razņica:)

Pie Ģildes māja viendien redzu - nāk man pretī it kā ļoti pazīstams vīrietis... tāds pozitīs, smaidīgs ... es smaidu un cenšos atcerēties viņa vārdu. Un viņš būdams pozitīvs arī skatās uz mani, smaida, iet raitā solī un burtiski ietriecās ceļazīmes ( apstāties aizliegts) stabā. Un tad es atcerējos ka mēs nemaz neesam pazīstami - viņs ir žurnālists no TV.
Viņš’pamatīgi sasitās, aizkliboja... man vēl tagad nāk smiekli un ir mazliet kauns par to.

Ui, man pašai reiz tas pats gadījās ... pa ceļam uz darbu gājēju ietves pašā vidu stāvēja ( un joprojām stāv ) stabs! Cik to ceļu atceros vienmēr nāca ņirga, ka tajā noteikti kāds ieskries! Braucu uz darbu ar sabiedrisko, pieturā izkāpu paspēru kādus 10 soļus, sapratu -Līst. Izvilku no somas lietussargu un sāku to vērt vaļā, automāts tas nebija tātad process aizņēma kādu laiku... Un tad vienā mirklī- blīkš blākš - lietussargs lupatās , man vidējas nozīmes smadzeņu trīce un slapjas drēbes, jo lietus vēl turpinājās ... atceros tikai vienu - ņirga vairs nenāca ;o)) Kašmars!! Kas tāds var notikt tikai ar mani!

nū. kā šodien atceros! padumjie laiki, okupācijas armijas oficierim vējš norauj no galvas furažku, ripina pa zemi caur peļķēm un parauj ap stūri - nabaga okupācijas armijas oficieris skrien un provē noķert furažku, 1-kāršie darbaļaudis mēģina nesmieties, bet šo domu atmet, kad es palaižu zviedzienu!

... es padomātu-aizrautīga saruna bijusi,pieietu klāt un gribētu zināt,par ko šie sarunājās

... Cēsīs ir 2 telefonstabi, kuros gan ar galvu, gan mašiņu, ne vienC vien apskādējies... abi pie poliklīnikas... vienC bišk uz centra / baznīcas pusi, otrs starp poliklīniku un Maxsimu... bet sadauzītas pieres gan visbiežāk ir tiem garajiem... zinu...
... un reizēm likas, ka tās ceļazīmes liek punduri... reāli pa ielu paiet nevar vairs...
... a šitā, ar glanci, es stikla durvīs ieskrēju... gan putniņi čivināja, gan zvaigznītes griezās...

Madonā Raiņa ielā kāda māja ir tuvu ielai, ietve šaura un mājas jumta mala uz ietves tieši tik zemu, lai ar pieri ieskrietu... tak ne viens vien tur savu galvu apdauzīja... Pagājšpavasar, šķiet, kāds smagais auto tajā mājā ieripoja no kalna, gandrīz nojauca... Nez, jāprasa neparastajai, tā biežāk pa to ielu ripo... kā tur tagad ar to jumta malu...

Ha, Cēsīs gan vairāk ar auto braukāju, ne kājām, neesmu vēl ievērojusi tos stabus...

... aizpļāpājoties esmu ieskrējusi gan virpuļdurvīs ,gan skatlogā , gan... gan jau vēl viskaut kur
... un neko ,paberzēju sasisto vietu ,pasmejos un eju tālāk
... jā ,vai policists nav cilvēks ...

... pabrauc no poliklīnikas, pa to apledojušo ielu uz leju, uz Maximu, ar platu busu, kad pretī tāds paC nāk, uzreiz pamanīsi... 50 metrus no luksofora...

daži ir...

Ā, jā, ja Tu tā saki, ir gan pa to šauro ieliņu stabiņi...

Ir atrasts 11. bauslis, īpaši latviešiem "Tev nebūs!

Jānīts mammai kliedz uz piekto stāvu, nomet 50 santimus! Mamma "pazaudēsi!". Jānīts: "ietin piečukā!!

Dump - asprātīgi