Es no koncerta. Palikuši 3 īstenie Čikāgas piecīši.
Nu, tas jau koncerts, kur kājas un plaukstas mierā nestāv)
Blakus sēdēja latviešu kundzīte ap 80. Protams, ka mans pienākums bij uzlausīt viņu ar smaidīgu -jāāā, jāāāā... patiešam
... ak, taaaa... ) Bet dominējošā frāze mūsu sarunā bija ( no viņas puses) - es arī biju toreiz Meža parkā, ... jā, šito dziesmu viņi arī izpildīja Meža parkā utt. Nu forši, viņai jaukas atmiņas.
Dziesmu svētki rit pilnā sparā, sabiedriskaja meitieši tautu tērpos, ... un kungi, vaiiii-kungi
-daudz, apaļīgi, lustīgi - laikam, vairāk dziedātāji, nekā dejotāji
. Visi lustīgi, dzīvespriecīgi, optimstiski... nu, tak paēduši)))