starp citu (kā man patīk stāstīt vecas anekdotes!), šis vecais jociņš ir zināms?
Koroče, ģimenē vakara idille, katrs nodarbojas ar savām lietām - sieviņa taisa vakariņas, vīrs gulšņā pie TV kastes, kaķis trinas gar saimnieces kājām (jo viņa taisa pelmeņus (nevis silda veikalā pirktus kā Solaris), bet viņa dzen šamo prom, škic, spalvu kušķi!
Bet kuram kaķim negribas svaigu gaļiņu (da kaut ar bišķi sīpoliem!) un šis vēl stiprāk gar saimnieces celīšiem (kārumnieks, odnako... ) trinas - nu iedod gaļiņu! Kundze jau gluži vai sper kaķim - škic, mošķi!
Beidzot ir vakariņas gatavas, kūpošu pelmeņu bļoda celta galdā, tiek laipni aicināts kungs.
Kaķis, protams, novērtē situāciju un trinas gar kunga kātiem - iedod pelmenīti!
Saimnieks, būdams labs cilvēks, pasniedz kaķēnam pelmeni un gādīgi noskatās, kā tas kāri ēd.
Kaķis pelmeni apēd un pēkšņi!! iekunstas, noraustās un atmet ķepas gaisā. Beigts un pagalam...
Te saimniekam pielec, ka viņam taču tie pelmeņi domāti!
Viņš paķer pelmeņu bļodu un mauc ar to savai vecenei pa galvu, brēkdams "Ak tad noindēt gribēji!"
bet beigtais kaķis paver vienu aci un atriebīgi nosaka: "
Yes!!!"