Man ienācās dienas tosts. Iedzersim par to, ka mēs te pārsvarā visi viens otru jau ļooooooti sen zinām un pazīstam! Ka esam pieraduši viens pie otra. Ka esam labsirdīgi iesmaidoši un iecietīgi viens par otra sen mums zināmajiem skeletiem skapī un trūkumiem. Un ka tas mums nekādi netraucē vienam ar otru cilvēka cienīgi sasveicināties, sarunāties. Un... ka dzīvē viss ir savādāk. un... ka mēs zinām, cik dzīvē smuka ir Liz, cik sirsnīga Ebete, cik uzticama Beata, cik feins Svilpis, cik šarmanta Solaris utt, utt, utt.
Kā Tu reiz man mācīji, Sol?
Bur man buri, skauž man skauģi, nevar mani izpostīt.
Dieviņš taisa dzelžu sētu apkārt manu augumiņu.
5
3